Dzīves dārdzība ir ienākumu summa, kas nepieciešama, lai nodrošinātu līdzvērtīgu dzīves līmeni. Šī standarta pamatā ir nepieciešamība nodrošināt pārtiku, apģērbu un pajumti. Daudzās kultūrās arī citas preces tiek uzskatītas par vajadzībām un tiek iekļautas aprēķinos, mēģinot noteikt vidējās dzīves dārdzības šajā apgabalā.
Pašreizējo dzīves izmaksu noteikšana noteiktā apgabalā ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Mājsaimniecībām, izvēloties darbu konkrētā nozarē, liela nozīme ir tam, cik daudz naudas būs nepieciešams pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanai. Ideālā gadījumā ar vienu pilnas slodzes darbu pietiek, lai samaksātu ikmēneša īri vai hipotēkas maksājumu, segtu komunālos izdevumus, iegādātos pārtiku trīs ēdienreizēm dienā un apģērbu mājsaimniecības locekļiem. Arvien vairāk dzīves izmaksu dēļ dažās vietās, īpaši lielpilsētu teritorijās, vairāk nekā vienam cilvēkam mājsaimniecībā ir nepieciešams nodrošināt darbu vai vienai personai papildus pilnas slodzes darbam izveidot papildu ienākumu avotu.
Pašvaldības, iesaistoties pilsētplānošanā, ņem vērā dzīves dārdzību. Izpratne par to, cik maksā vienlīdzīga dzīves līmeņa uzturēšana apvidū, ļauj noteikt pašvaldību iestāžu sniegto pakalpojumu raksturu un apjomu. Šis skaitlis arī palīdz pašvaldībām noteikt nodokļu struktūras, kas saistītas ar pārdošanas nodokli tādiem pirkumiem kā pārtika un benzīns, un pat to, kā izveidot nekustamā īpašuma nodokļu grafiku. Pat tādiem jautājumiem kā mājokļu attīstības plānošana vai stimulu izstrāde jaunu uzņēmumu piesaistīšanai apgabalā ir jāņem vērā pašreizējās dzīves izmaksas un tas, kā iedzīvotāji reaģētu uz šīm iespējām.
Nav nekas neparasts, ka cilvēki meklē vietas, kur dzīves dārdzība ļauj viņiem baudīt vairāk priekšrocību, pamatojoties uz viņu gūto ienākumu apjomu. Piemēram, pensionārs pāris var izvēlēties dzīvot mazākā pilsētā vai mazpilsētā, kur mājoklis ir lētāks, pārtika lētāka un nodokļi zemāki. To darot, viņu pensijas ienākumi var segt visu nepieciešamo, un viņiem joprojām ir pieejami ienākumi darbībām un pirkumiem, kas ir vēlami, bet nav nepieciešami. Līdzīgā veidā jaunietis, kurš tikai sāk nostiprināties savā karjerā, bieži izvēlas koplietot dzīvojamo platību ar citiem, lai līdz minimumam samazinātu uzturēšanās izdevumus, vienlaikus saglabājot pienācīgu dzīvesvietu.
Dzīves dārdzība nav statisks rādītājs, kas gadu no gada paliek nemainīgs. Dzīves pamatvajadzību izmaksu maiņas rezultātā mainās ienākumu apjoms, kas nepieciešams, lai uzturētu noteiktu dzīves līmeni. Inflācijas vai lejupslīdes periodos mājsaimniecībām ir jāveic korekcijas, pamatojoties uz šo ekonomisko apstākļu ietekmi gan uz pirmās nepieciešamības preču izmaksām, gan uz ienākumu plūsmām.