Glābšanas vērtība ir naudas summa, ko uzņēmums var saņemt par aktīvu preces lietderīgās lietošanas laika beigās. Šis skaitlis ietekmē nolietojuma procesu, jo, lai aprēķinātu nolietojumu, grāmatvežiem ir jāatņem krājuma vērtība no aktīva uzskaites vērtības. Vairumā gadījumu nacionālie grāmatvedības standarti sniegs norādījumus par to, kā noteikt aktīva glābšanas vērtību. Visizplatītākais veids ir novērtēt, cik gatavi pircēji maksās par aktīvu, pamatojoties uz tā vecumu un atlikušo lietderīgās lietošanas laiku.
Lai noskaidrotu glābšanas vērtības ietekmi uz nolietojumu, grāmatveži ievēro pamata nolietojuma formulu. Šī formula ir uzskaites vērtība, no kuras atņemta glābšanas vērtība, kas dalīta ar aktīva lietderīgās lietošanas gadu skaitu. Piemēram, mašīnai, kuras cena ir 150,000 25,000 ASV dolāru (USD), kuras glābšanas vērtība ir 125,000 XNUMX USD, amortizējamā summa ir XNUMX XNUMX USD. Ja glābšanas vērtība ir lielāka, uzņēmums nolietos mazāku aktīvu, kā rezultātā samazināsies izdevumi un lielāki neto ienākumi. Lai gan tas nav acīmredzami slikts, neatbilstošs aprēķins var ievērojami palielināt glābšanas vērtības ietekmi uz nolietojumu.
Tā kā glābšanas vērtība ir aplēse, tas var izraisīt to, ka uzņēmumi var zaudēt ieguvumus no nolietojuma aprēķina. Dažos gadījumos grāmatveži pamatlīdzekļa glābšanas vērtību liks uz nulli. Tas novērš nepieciešamību noteikt, par ko uzņēmums var pārdot aktīvu nākotnē. Dažos gadījumos uzņēmumam var nākties norakstīt jebkuru atlikušo glābšanas vērtību, kad tas pārdod aktīvu. Sliktas glābšanas vērtības aplēses var radīt ievērojamus vienreizējus izdevumus, kas samazinās neto ienākumus. Tas ir īpaši bīstami valsts uzņēmumiem, kuru akciju cenas var kristies, ja investori uztraucas par zemākiem neto ienākumiem vai zaudējumiem no darbības.
Revidenti bieži pievērš īpašu uzmanību glābšanas vērtības ietekmei uz uzņēmuma aprēķināto nolietojumu. Uzņēmumi bieži aprēķina glābšanas vērtības, pamatojoties uz pašreizējo tirgus vērtību aktīviem, kas ir līdzīgi paredzamajā vecumā vai lietderīgās lietošanas laikā. Dažos gadījumos valsts aģentūras var nodrošināt aktīvu klasi ar iepriekš noteiktiem glābšanas aprēķiniem. Revidentiem nodokļu nolūkos būs jāpārskata vai nu iekšējie aprēķini, vai izvēlētā aktīvu klase.
Revidenti bieži apspriedīs aprēķinus ar uzņēmuma vadību un pieprasīs redzēt visus darba dokumentus, kas saistīti ar aktīvu nolietojuma glābšanas vērtību. Nolietojuma auditu ziņojumos būs uzskaitīti visi neatbilstoši aprēķini saistībā ar glābšanas vērtību un ieteiktie labojumi. Lielākajai daļai uzņēmumu šīs korekcijas būs jāveic kārtējā gadā, lai valdībai iesniegtie nodokļi nebūtu nepareizi.