Nākotnes laiks ir viena no četrām angļu valodā lietotajām nākotnes formām. Tas tiek lietots biežāk nekā “būs” un norāda uz plānu, kas ir izstrādāts uz kādu laiku nākotnē, tuvu vai tālu. To izmanto arī, lai izteiktu prognozes, pamatojoties uz apstākļiem, kas ir acīmredzami runas laikā un norāda, ka kaut kas noteikti notiks.
Sasprindzinājuma izteikšanai izmantotā teikuma struktūra ir pareiza darbības vārda “būt” + iet uz + infinitīva forma. Piemērs tam apstiprinošos teikumos ir “Šodien pēcpusdienā spēlēšu futbolu”. Negatīvi, tas kļūst par “es šopēcpusdien nespēlēšu futbolu”, un apšaubāmā veidā tas kļūst par “Vai es spēlēšu futbolu šopēcpusdien?” Šīs nākotnes formas izmantošana norāda uz to, ka plāns ir izveidots, bet varbūt vēl nav veikti konkrēti pasākumi.
Lietojot laika izteiksmi, došanos uz nākotni var aizstāt ar tagadnes progresīvo laiku. Izmantojot to pašu piemēru, tas kļūst par “šo pēcpusdienu spēlēju futbolu”. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad teikumā ir darbības vārdi “iet” un “nākt”. Tā vietā, lai teiktu: “Es došos pie zobārsta pulksten 3”, vieglāk un varbūt nedaudz elegantāk ir teikt: “Es iešu pie zobārsta pulksten 3”.
Veicot prognozes, pamatojoties uz pierādījumiem, tiek izmantota tā pati struktūra. Šīs lietas piemērs ir “Paskatieties uz tiem mākoņiem. Līs lietus.” Došanās uz nākotni tiek izmantota, ja nav šaubu, ka kaut kas notiks tuvākajā nākotnē, piemēram, sadaļā “Uzmanies! Tu avarēsi!”
Pārējie trīs nākotnes laiki ir griba-nākotne, tagadnes progresīvā un vienkāršā tagadne. Nākotnes gribu var izmantot arī prognožu veikšanai, taču tās parasti ir ilgtermiņā un nav balstītas uz nenoliedzamiem pierādījumiem runātāja priekšā pareģošanas brīdī. Prognoze attiecas uz lietām vai faktiem, ko runātājs uzskata par patiesiem par nākotni. Ja lietas nav tik drošas, teikumu var mainīt arī ar “iespējams” vai “varētu”. Šo formu izmanto arī pieņēmumu, solījumu un spontānu lēmumu pieņemšanai.
Present progressive tiek izmantots arī, lai runātu par lietām, kas ir plānotas nākotnē, bet ar atšķirību, ka jau ir veiktas konkrētas vienošanās. Biļetes ir nopirktas, zvanīti un ielūgumi nosūtīti pa pastu. Ir reizes, kad šī forma un došanās uz nākotni ir savstarpēji aizstājami. Present simple tiek izmantots, lai runātu par notikumiem nākotnē, kas darbojas saskaņā ar grafiku vai programmu. Piemēram, “Vasarā saule lec pirms pulksten 6.”