Tiek uzskatīts, ka narcisms un sekss ir savstarpēji saistīti, jo cilvēki, kas cieš no narcisma, seksu bieži uzskata par īstu emocionālu tuvību attiecībās. Daži narcisi uzskata seksu par līdzekli, lai iegūtu varu vai kontroli pār seksuālo partneri, vai kā līdzekli, lai gūtu apstiprinājumu un apbrīnu par sevi, tādējādi uztverot saikni starp narcismu un seksuālo atkarību. Narcisisti bieži ir ļoti aizņemti ar šķietamību, tostarp veselīgu attiecību izskata saglabāšanu, tāpēc viņi dzimumaktu var uzskatīt par uzdevumu, kas nepieciešams attiecību uzturēšanai, nevis kā mīlestības un tuvības aktu.
Eksperti uzskata, ka daudzi narcisi nebauda seksu tik daudz kā cilvēki bez šī personības traucējuma, lai gan daži narcisti var uzskatīt seksu par darbību, kas paredzēta tikai viņu pašu priekam un baudai, nedomājot par savu partneru vajadzībām un vēlmēm. Narcisms un sekss, jo īpaši attiecībā uz attiecību seksuālo veselību, bieži vien nav labi saderīgi, jo narciss var izmantot seksu kā vēl vienu manipulatīvu instrumentu, lai piespiestu savu partneri apmierināt savas vajadzības, atstājot novārtā partnera vajadzības.
Daži eksperti uzskata, ka narcisms un atkarība no seksa iet roku rokā, jo narciss var alkst pēc varas sajūtas pār citiem, ko viņš iegūst, bieži seksuāli iekarojot. Lielākā daļa psihologu uzskata, ka narcisti nav spējīgi uz patiesu mīlestību un emocionālu tuvību. Narcisstam sekss var šķist vairāk kā vientuļa darbība. Narcisms un sekss attiecībās var izraisīt paaugstinātu izolācijas un nevērības sajūtu partnerim, kurš nav narcisists, jo narcissists partneris var justies vairāk šķirts no attiecībām ar katru dzimumaktu. Ja abi partneri cieš no narcisma, sekss var kļūt par mēģinājumu saplūst vienā veselumā ar identiskām vajadzībām un vēlmēm, jo narciss nespēj atpazīt atsevišķu, individuālu vajadzību un vēlmju kopumu, kas ir unikāls abiem attiecībās esošajiem cilvēkiem.
Tiek uzskatīts, ka narcisma cēloņi sakņojas agrā bērnībā. Lielākā daļa ekspertu domā, ka cilvēkiem rodas narcisms, ja viņi agrā bērnībā nenodibina pienācīgi ciešas, mīlošas, veselīgas un cieņpilnas saites ar saviem vecākiem vai citiem aprūpētājiem. Nespēja izveidot saikni ar aprūpētājiem agrīnā dzīves posmā var izraisīt narcisu personības attīstības traucējumus, tā ka viņiem neizdodas attīstīt patiesas pašcieņas izjūtas. Rezultātā viņi bieži meklē attiecības ar citiem, kurus sabiedrība kopumā var uztvert kā vēlamus, kā līdzekli sevis apliecināšanai. Viņi parasti sagaida, ka šie cilvēki remdēs viņu iekšējās sāpes un satricinājumus, piepildot viņus ar nevainojamu un pastāvīgu pieķeršanos un apmierinot visas viņu vajadzības, izslēdzot partnera vajadzības.