Saikne starp trauksmi un atmiņas zudumu ir tāda, ka dažas blakusparādības, kas rodas no biežas trauksmes, var izraisīt atmiņas zudumu. Kad indivīds piedzīvo trauksmi, cita starpā izdalās stresa hormons kortizols. Šis stresa hormons kalpo ikdienas dzīvē nepieciešamajam mērķim, ļaujot ātri reaģēt uz bīstamām situācijām un pieņemt tūlītējus lēmumus. Tomēr, ja tas pastāvīgi izdalās smadzenēs, tas var palēnināt saziņu starp neirotransmiteriem, izraisot biežāku trauksmi un vienlaicīgu atmiņas zudumu.
Trauksme un atmiņas zudums ir ļoti izplatīta parādība, taču paturiet prātā, ka tas parasti ir saistīts ar grūtībām koncentrēties vai atcerēties īstermiņa lietas. Bieži lietotais apraksts ir “smadzeņu miglas” sajūta. Būtisks atmiņas zudums, piemēram, nespēja atcerēties vārdus, vietas vai citas ilgstošas detaļas, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, jo tas var liecināt par nopietnāku problēmu. Saikne starp trauksmi un atmiņas problēmām parasti nav pastāvīga, un, ja cilvēks saņem trauksmes ārstēšanu un sāk justies labāk, spējai koncentrēties un atcerēties lietas jāatgriežas diezgan ātri.
Kā minēts iepriekš, trauksme un atmiņas zudums parasti izpaužas kā nespēja koncentrēties. Var gadīties, ka darbā ir grūti klausīties prezentāciju vai var izlasīt visu e-pasta rindkopu vai lapu un neko neatcerēties. Tad, mēģinot vēlāk atsaukt atmiņā faktus, šķitīs, ka ir noticis atmiņas zudums. Tomēr patiesībā atmiņas nekad netika radītas, jo nebija iespējams koncentrēties uz informāciju, kas tiek pārraidīta uz smadzenēm. Pastāvīgam stresam, pat ja šķiet, ka to nepavada trauksme, var būt tāda pati ietekme.
Panikas lēkmes var izraisīt arī atmiņas zudumu, jo tās ir tik spēcīgas, ka tās ir gandrīz neiespējamas koncentrēties uz apkārtējo vidi. Dažu relaksācijas paņēmienu praktizēšana, psihoterapeita konsultācijas vai recepšu medikamentu lietošana, lai mazinātu trauksmi, ir visas iespējas novērst trauksmi un atmiņas zudumu. Var būt nepieciešams arī apzināti praktizēt koncentrēšanās paņēmienus, lai joprojām paveiktu darbu un apgūtu jaunas lietas, vienlaikus piedzīvojot trauksmi; tas var ietvert tādus padomus kā traucējošo faktoru mazināšana, biežu pārtraukumu dziļa ieelpošana, lai dotos pastaigā vai veiktu dažus izstiepumus, un mēģinājums paveikt uzdevumus mazās, pārvaldāmās porcijās, nevis visu uzreiz.