No pirmā acu uzmetiena, it īpaši neapmācītai acij, ir grūti saskatīt atšķirību starp roņiem un jūras lauvām. Lai gan šie divi dzīvnieki izskatās līdzīgi, tomēr pastāv lielas atšķirības to fiziskajā sastāvā, sociālajā organizācijā un pat ģimenes klasifikācijā.
Neskatoties uz izskatu, abi dzīvnieki nav ļoti cieši saistīti viens ar otru. Roņi ir no Phocidae dzimtas, savukārt jūras lauvas ir no Otariidae dzimtas. Jūras lauvas ir ciešāk saistītas ar valzirgiem, lai gan tos ir daudz vieglāk atšķirt, vienkārši tos aplūkojot.
Viena no lielākajām fiziskajām atšķirībām starp jūras lauvām un roņiem ir viņu ausis. Faktiski kā Roņveidīgo kārtas pārstāvjus, kam viņi abi pieder, viņus sauc par īstajiem roņiem vai ausainajiem roņiem. Jūras lauvām, ausainajiem roņiem, ir ārējie ausu aizloki, kas atrodas abās galvas pusēs un aizsedz faktisko auss atveri. Savukārt roņiem nav ausu atloku. Viņiem ir mazi caurumi abās galvas pusēs, caur kuriem viņi dzird, bet tie ir tik tikko redzami bez rūpīgas pārbaudes.
Vēl viena būtiska atšķirība ir viņu pleznās. Jūras lauvām ir lielas priekšējās pleznas, kas palīdz līdzsvarot smago ķermeni. Viņiem ir arī muguras pleznas, kuras tās var viegli pagriezt, atrodoties uz sauszemes. Tie ļauj viņiem staigāt nedaudz graciozi. Blīvējumiem ir daudz mazākas priekšējās pleznas, kas nepiedāvā sviru vai līdzsvaru. Viņu aizmugurējās pleznas negriežas, padarot tos vispār nespējīgus graciozi staigāt pa sauszemi. Drīzāk, kad roņi ir izkāpuši no ūdens, viņiem ir jāslīd līdzi ārkārtīgi neveiklā veidā.
Pēdējā un nozīmīgākā atšķirība starp šiem dzīvniekiem ir to sociālā organizācija. Jūras lauvas ir draudzīgas un dod priekšroku dzīvot lielās grupās, kas parasti ir viena dzimuma pārstāvji. Tēviņi un mātītes visvairāk izbauda viens otra kompāniju pārošanās sezonā, sākot no jūnija sākuma. Roņi nav tik sabiedriski, lai gan mātītes pārošanās sezonā mēdz pulcēties grupās, lai pasargātu sevi no konkurētspējīgiem tēviņiem, kuri vēlas pāroties.