Hidralazīns ir recepšu medikaments, ko parasti lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai. Lai gan daudziem pacientiem, lietojot šīs zāles, nav nekādu negatīvu blakusparādību, ir svarīgi atzīmēt, ka ar šo zāļu lietošanu ir saistītas daudzas iespējamās blakusparādības. Dažas no biežākajām hidralazīna blakusparādībām ir galvassāpes, sirdsklauves un apetītes zudums. Dažas no smagākajām hidralazīna blakusparādībām var būt alerģiska reakcija, zems asinsspiediens vai psihotiskas epizodes. Par visām negatīvajām blakusparādībām jāziņo ārstam turpmākai izvērtēšanai.
Visbiežāk ziņotās hidralazīna blakusparādības ir slikta dūša, vemšana un galvassāpes. Dažiem pacientiem šīs blakusparādības ir pietiekami vieglas, lai pacients varētu turpināt lietot zāles. Šīs pašas blakusparādības citiem pacientiem var kļūt tik smagas, ka zāļu lietošana ir jāpārtrauc. Pirms zāļu lietošanas pārtraukšanas vienmēr jākonsultējas ar ārstu.
Dažas no biežākajām kardiovaskulārajām hidralazīna blakusparādībām ir sirdsklauves, ātra sirdsdarbība un zems asinsspiediens. Ir ziņots arī par pietūkumu kā salīdzinoši bieži sastopamu blakusparādību, īpaši pēdās, rokās vai sejā. Dažiem pacientiem var būt arī elpošanas traucējumi vai apgrūtināta elpošana. Dažos gadījumos ar šo zāļu lietošanu ir saistīti arī aknu bojājumi, tostarp slimība, kas pazīstama kā hepatīts.
Dažas hidralazīna blakusparādības ir saistītas ar centrālo nervu sistēmu. Ir bijuši daudzi ziņojumi par nejutīgumu, tirpšanu un reiboni. Dažiem pacientiem ziņots arī par psihotiskām epizodēm. Šīs epizodes var ietvert trauksmi, dezorientāciju vai depresiju. Par šīm psiholoģiskajām blakusparādībām jāziņo nekavējoties, lai pacients neriskētu nodarīt kaitējumu sev vai citiem.
Apgrūtināta urinēšana vai patoloģiski asins analīžu rezultāti ir iespējamas hidralazīna blakusparādības. Lietojot šīs zāles, salīdzinoši bieži ir arī deguna nosprostojums. Dažiem cilvēkiem hidralazīna lietošanas rezultātā ir pat attīstījies konjunktivīts jeb pinkeye. Ir iespējama arī drudzis, drebuļi un izsitumu attīstība.
Lietojot jebkuru medikamentu, vienmēr pastāv alerģiskas reakcijas attīstības risks. Jebkuri jautājumi vai bažas vienmēr jārisina ar ārstu. Ja seja vai kakls sāk uzbriest vai ir apgrūtināta elpošana, šī situācija jāuzskata par neatliekamo medicīnisko palīdzību. Alerģiskas reakcijas gadījumā pacients, visticamāk, pavadīs dienu vai divas slimnīcā, saņemot intensīvu medicīnisko aprūpi. Neārstēta alerģiska reakcija var būt dzīvībai bīstama situācija.