Iekrāvēji tiek klasificēti saskaņā ar sistēmu, ko izstrādājusi Industrial Truck Association (ITA), iekrāvēju ražotāju un piegādātāju organizācija, kas atrodas Ziemeļamerikas valstīs ASV, Kanādā un Meksikā. Visā pārējā pasaulē šīs klases parasti atzīst citas valstis un starptautiskie ražotāji, taču tās var nebūt stingri ievērotas. ITA iekrāvējus klasificē astoņās klasēs, kas apzīmētas ar romiešu cipariem, galvenokārt pēc dzinēja tipa un šasijas tipa. Daži autoiekrāvēji var ietilpt vairākās iekrāvēju klasēs. Tomēr šajā gadījumā tie parasti tiek patvaļīgi iedalīti vienai klasei.
Pirmās klases autoiekrāvēji ir iekrāvēji, kuros ir vieta sēdošam braucējam un kurus darbina elektromotori. Tiem var būt cietas riepas vai pneimatiskās riepas. Cietās riepas sauc arī par spilvenu riepām. Pneimatiskās riepas ir ar gaisu pildītas tāpat kā standarta automašīnu riepas. Pirmās klases iekrāvēji ir arī līdzsvaroti ar pretsvaru stabilitātes nodrošināšanai.
Elektromotors, šauru eju kravas automašīnas veido otro no iekrāvēju klasēm. Šie autoiekrāvēji ir līdzīgi citiem autoiekrāvējiem, taču tie ir paredzēti darbam un manevrēšanai šauros apstākļos un šaurās ejās. Daudzām šāda veida kravas automašīnām ir iekrāvēju bloki, kas griežas uz vienu vai abām pusēm, nevis tiek fiksēti ar skatu uz priekšu.
Trešajā iekrāvēju klasē ietilpst rokas iekrāvēji ar elektromotoru. Rokas iekrāvēji ir iekrāvēji, kuriem nav vietas, kur operators varētu uzbraukt uz transportlīdzekļa. Tā vietā operators iet aiz tā. Šīs klases transportlīdzekļiem ir standarta iekrāvēju tehnika.
Transportlīdzekļi ar iekšdedzes dzinēju ir ceturtās un piektās iekrāvēju klases galvenā iezīme. Automašīnas ar cietajām jeb spilvenu riepām tiek grupētas ceturtajā klasē, bet transportlīdzekļus ar pneimatiskajām riepām – piektajā klasē. Visi šo klašu autokrāvēji ir paredzēti braucējam-operatoram.
Vilcēja iekrāvēji ietilpst sestajā klasē. Šiem transportlīdzekļiem var būt elektromotori vai iekšdedzes dzinēji. Tos darbina sēdošs braucējs, un tiem var būt cietas vai pneimatiskas riepas.
Septītās klases iekrāvēji ir transportlīdzekļi, kas klasificēti kā nelīdzenuma iekrāvēji. Tās ir konstruētas ar liela izmēra pneimatiskajām riepām un spēj darboties uz nelīdzenas vai raupjas virsmas. Septītās klases autoiekrāvējiem var būt elektromotori vai iekšdedzes dzinēji, un tie visi ir paredzēti sēdošam operatoram.
Pēdējo no astoņām iekrāvēju klasēm veido rokas pacēlāji, kas pazīstami arī kā palešu domkrati. Šie pacelšanas transportlīdzekļi nav paredzēti, lai paceltu kravas vai paliktņus augstu no zemes vai grīdas, bet gan vienkārši paceltu paleti dažas collas no grīdas un atbalstītu to, kamēr tā tiek pārvietota. Šāda veida pacēlāji tiek pārvietoti manuāli, un operatoram tie ir jāvelk vai jāstumj.