Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir mēģinājums noteikt tirgus vērtību preču un pakalpojumu ražošanai ekonomikā noteiktā laika posmā, ko parasti aprēķina katru gadu. IKP mērīšana ir paredzēta, lai parādītu ekonomikas, parasti valsts ekonomikas, ekonomisko izlaidi. IKP var izmērīt trīs veidos, proti, ražošanas pieeja, izdevumu pieeja un ienākumu pieeja. Visbiežāk tiek izmantota ražošanas pieeja, lai gan teorētiski visām trim pieejām vajadzētu radīt vienādu rezultātu. Izpratne par valsts IKP var palīdzēt šai valstij noskaidrot, kā paaugstināt savu dzīves līmeni.
Ražošanas pieeja tiek uzskatīta par izlaidi, lai novērtētu IKP, saskaitot visu uzņēmumu kopējo ražošanas izlaidi, lai iegūtu kopējo. Trīs soļi ietver metodi, lai sasniegtu šo kopsummu. Pirmkārt, ekonomisti mēģinās novērtēt iekšzemes produkcijas bruto vērtību visās tautsaimniecības nozarēs. Pēc tam viņi aprēķinās izdevumus, kas radušies šīs ražošanas sasniegšanai, ko dēvē par tūlītēju patēriņu. Visbeidzot, ekonomisti no kopējās produkcijas vērtības atņems tūlītējā patēriņa vērtību, lai iegūtu IKP.
Izmantojot izdevumu pieeju, ekonomisti IKP mēra, pievienojot četrus dažādus izdevumu veidus. Patēriņu aprēķina, pieskaitot gan preču, gan pakalpojumu izdevumus, savukārt investīcijas aprēķina, iekļaujot gan pamatlīdzekļus, gan krājumu pieaugumu. Valdības iepirkumi tiek aprēķināti, pieskaitot visus valsts izdevumus, no kuriem atņemti sociālo pabalstu maksājumi, piemēram, labklājība vai bezdarbs. Neto eksporta skaitļošana tiek veikta pēc visa importa mīnusa, jo imports netiek uzskatīts par iekšzemes tautsaimniecības izlaides atspoguļojumu. Kopumā izdevumu pieeja veido visus izdevumus par precēm un pakalpojumiem iekšzemē.
IKP mērīšana, izmantojot ienākumu pieeju, ietver nacionālā ienākuma aprēķināšanu. To aprēķina, pievienojot četras sastāvdaļas. Pirmkārt, darba ienākumi ietver algas, algas un pabalstus, piemēram, veselības apdrošināšanu, papildus sociālajam nodrošinājumam un bezdarbam. Nomas ienākumi ietver īpašuma nomu un autoratlīdzību par aktīviem, savukārt procentu ienākumi veido procentus, kas samaksāti par naudu, kas aizdota korporācijām un uzņēmumiem. Peļņa tiek aprēķināta uz to, kas uzņēmumiem paliek pāri pēc visu darbinieku kompensāciju, parāda procentu un īres maksas samaksāšanas, bet tajā netiek ņemta vērā grāmatvedības vai ekonomiskā peļņa IKP vajadzībām.
Valstis, kas mēra IKP, var izmantot šo skaitli, lai noskaidrotu valstu dzīves līmeni un izmantotu to kā ekonomiskās veselības rādītāju. Tomēr inflācija un iedzīvotāju skaita pieaugums var sagrozīt IKP mērījumus šajā ziņā, jo pieaugums neatspoguļo pirktspējas palielināšanos. Tā vietā ekonomisti izmanto terminu reālais IKP, lai noteiktu IKP, no kura galīgajā kopsummā atņem inflāciju un iedzīvotāju skaita pieaugumu.
SmartAsset.