Kādas ir dažādas standartizēto testu vērtēšanas metodes?

Dažādās standartizēto testu vērtēšanas metodēs izmanto procentus, vidējos rādītājus, pakāpes līmeņa normas, īpašas veiktspējas prasības un neapstrādātus punktus. Lielākā daļa standartizēto testu ietver jautājumus ar atbilžu variantiem, uz kuriem jāatbild noteiktā laika posmā. Tos parasti novērtē un novērtē datorprogramma. Dažos standartizētos testos ir iekļauta vairāk nekā viena metode.

Viena no izplatītākajām standartizētā testa vērtēšanas metodēm ir neapstrādāta rezultāta izmantošana. Tas nozīmē, ka ir jāņem to jautājumu skaits, uz kuriem tika atbildēts nepareizi, un šis skaitlis tiek atņemts no kopējā testa jautājumu skaita. Neapstrādātais rezultāts tieši atbilst jautājumu skaitam, uz kuriem testa kārtotājs atbildēja pareizi.

Neapstrādātus rezultātus var pārvērst procentos, un ir vēl viena standartizēta testa vērtēšanas metode. Dažas procentiles tieši atbilst noteiktiem neapstrādātajiem rādītājiem. Šīs procentiles parasti norāda to testa dalībnieku skaitu, kuri ieguvuši atbilstošo neapstrādāto punktu skaitu vai zem tā. Piemēram, testa kārtotājs, kurš standartizētā pārbaudījuma sadaļā, lai iestāties koledžā, iegūst neapstrādātu punktu skaitu 45, var saņemt procentili 80. Tas tiek interpretēts tādējādi, ka tikai 20 procenti testa kārtotāju ieguvuši augstāku punktu skaitu par 45.

Vidējie rādītāji ir vēl viena standartizēta testa punktu noteikšanas metode. Šāda veida punktu skaits parasti tiek noteikts dažādām priekšmetu jomām. Pārbaudījumu kārtotājiem, kuru rezultāts ir virs vai zem vidējā, tiek piešķirts rezultāts, kas atšķiras no vidējā. IQ tests ir standartizēta testa piemērs, kurā tiek izmantota vidējā metode. Viss, kas pārsniedz 100, tiek uzskatīts par punktu, kas pārsniedz vidējo.

Vēl viens vidējo vērtību izmantošanas piemērs standartizētajā pārbaudē ir eksāmeni, kas nepieciešami, lai iestātos lielākajā daļā absolventu programmu. Vērtējums ir balstīts uz vidējo etalonu 500. Pārbaudījumu kārtotāji var novirzīties no šī vidējā rādītāja tikai par 300 punktiem. Minimālais punktu skaits ir 200 un maksimālais ir 800.

Pakāpju līmeņa vidējos rādītājus var izteikt kā procentiles vai skaitliskus skaitļus. Šo metodi izmanto, lai parādītu, kā testa kārtotāja rezultāti sakrīt ar vienaudžiem. Piemēram, standartizētos testos, kas paredzēti pamatskolas līmeņa skolēnam, katrai pārbaudes sadaļai var tikt parādīts procentuālais daudzums, kas norāda, cik skolēnu tajā pašā klasē ir ieguvuši zemāku vai augstāku punktu skaitu.

Daži standartizētie testi tiek vērtēti atbilstoši noteiktām veiktspējas prasībām. Mērķa punktu skaitu var noteikt, un viss, kas pārsniedz vai zemāks par šo punktu, tiks uzskatīts par novirzi. Piemēram, var noteikt, ka apmierinošs eseju eksāmena rezultāts ir vienāds ar trīs punktu skaitu. Esejām, kas ir augstākas par vidējo, tiks piešķirts vērtējums četri vai augstāks, savukārt apakšpunktiem — divi vai viens.