IV presēšana attiecas uz bolusu — zāļu devu un ierobežotu šķidruma daudzumu —, ko ievada intravenozi (IV), salīdzinoši ātri un vienas ievadīšanas sesijas laikā. Metode parasti izmanto esošu heparīna bloķēšanu vai pastāvīgu IV šķidruma līniju, ja zāles ir saderīgas ar lielāku IV sistēmas šķidrumu un saturu. Lai izvairītos no zāļu nokļūšanas apkārtējos audos, IV kanulai jābūt drošai vēnas lūmenā. Papildus šim piesardzības pasākumam ir jāapstiprina pareizais medikaments, deva un piegādes secība, lai nodrošinātu pacienta drošību. Medicīniskās priekšrocības, ko sniedz zāļu ievadīšana, izmantojot IV spiedienu, ietver lielāku zāļu sistēmisko koncentrāciju ātrāk, nekā to nodrošina citi ievadīšanas ceļi, zāļu ievadīšanu gadījumos, kad pacienti neko nevar lietot iekšķīgi, un intramuskulāras (IM) injekcijas skaita un diskomforta samazināšanās. vietnes.
Ārkārtas situācijas ir lielisks piemērs priekšrocībām, ko sniedz medikamentu ievadīšana ar spiedienu. Efektīva sistēmiskā zāļu koncentrācija tiek sasniegta daudz ātrāk, nospiežot IV, nekā vairums citu ievadīšanas veidu. Ātrāks sistēmiskās zāļu koncentrācijas laiks ļauj zālēm ātrāk sākt darboties. Tas ir svarīgs apsvērums, vai zāles ir nepieciešamas, lai palīdzētu atsākt sirdsdarbību sirds kodā, lai ātri sasniegtu antibiotiku koncentrāciju līdz terapeitiskajam līmenim masīvas infekcijas laikā vai ātri atvieglotu pacienta sāpes. Piemēram, pretsāpju zāles, ko ievada ar IV spiedienu, var sākt mazināt pacienta sāpes acumirklī, daudz ātrāk nekā 20 līdz 30 minūtes, kas nepieciešamas, lai iekšķīgi lietojamie medikamenti kļūtu efektīvi.
Medikamentu intravenoza ievadīšana ir noderīga arī tad, ja pacients nevar lietot zāles iekšķīgi, piemēram, pirmsoperācijas situācijās vai kad pacients ir bezsamaņā, vai ja pacientam ir vemšana vai slikta dūša, kas neļauj zāles uzsūkties caur kuņģa-zarnu trakta (GI) traktu. Lielāko daļu slimnīcā lietoto pretvemšanas līdzekļu jeb pretslikta dūšas medikamentu ievada ar stumšanas palīdzību. Dažās situācijās zāles, ko var ievadīt ar IV vai IV spiedienu, var ievadīt arī intramuskulāri (IM). Šo medikamentu i/v vai IV ievadīšana neļauj pacientam izjust sāpes vai diskomfortu pēc IM “šāviena”, īpaši, ja var būt nepieciešamas vairākas zāļu ievadīšanas.
Visbeidzot, daudziem pacientiem ar nopietniem sirds un asinsvadu, nieru vai aknu darbības traucējumiem ir rūpīgi jāuzrauga šķidruma līdzsvars. Zāļu ievadīšana, nospiežot IV, pretstatā standarta IV un atšķaidīšanai daudz lielākā šķidruma daudzumā, palīdz ierobežot šķidruma uzņemšanu un samazināt komplikācijas.