Rakšana ir viena no bīstamākajām darbībām būvlaukumā. Būvuzņēmēji, kas strādā pie rakšanas projektiem, saskaras ar briesmām, ko rada pazemes elektropārvades līnijas, slikta gaisa kvalitāte un pat iegruvušas tranšejas risks. Lai samazinātu šos riskus, darbuzņēmējiem ir jāievēro valdības un nozares drošības noteikumi, jāieceļ drošības darbinieki un jāapmāca savi darbinieki. Drošās rakšanas vietās parasti tiek izmantotas atbilstošas caurumu atbalsta un nostiprināšanas stratēģijas, kā arī jāpārliecinās, ka darbinieki var droši iziet no rakšanas projektiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) celtniekiem jāievēro federālie rakšanas darbu drošības standarti. Šos standartus izstrādā un ievieš Darba drošības un veselības administrācija (OSHA). Daudzām citām attīstītajām valstīm ir līdzīgi drošības plāni, lai aizsargātu darbiniekus rakšanas projekta laikā.
Viena no lielākajām briesmām, ar ko saskaras strādnieki rakšanas laikā, ir alas vai tranšejas sabrukšanas risks. Lai mazinātu šīs briesmas, celtniekiem ir jāveic pasākumi, lai izveidotu drošāku tranšeju un jāizmanto atbilstošas atbalsta ierīces. Tranšejas formai un izmēram jābūt balstītam uz augsnes apstākļiem vietā, kam pirms rakšanas ir jāveic augsnes pārbaude. Sienas jāatbalsta, izmantojot hidrauliskos cilindrus, domkratus vai tranšejas vairogus, ja augsnes apstākļi ir ļoti slikti. Kad augsne tiek noņemta no tranšejas, tā ir droši jāuzglabā prom no atveres, lai tā nevarētu iekrist atpakaļ caurumā.
Tranšejas augšdaļai jābūt labi marķētai, lai novērstu kritienus no cilvēkiem vai aprīkojuma. Sliedes un žogi var arī uzlabot rakšanas drošību tiem, kas atrodas virs un zem zemes. Strādniekiem ir jābūt brīvam ceļam apkārt rakšanas vietai, lai izvairītos no riska iekrist vai iemest instrumentus bedrē.
Efektīvai rakšanas drošībai ir nepieciešama arī droša izkļūšana pazemē. Ja bedre kļūst pārāk dziļa, lai cilvēki saprātīgi varētu izkāpt bez palīdzības, ir jāpievieno kāpnes vai kāpnes. Šie izejas līdzekļi ir jānovieto pieejamos intervālos gar tranšeju, lai avārijas gadījumā visi darbinieki varētu ātri izkļūt no tā.
Lai samazinātu elektriskās strāvas trieciena vai ugunsgrēka risku no pazemes elektrības līnijas, darbuzņēmējiem pirms rakšanas jāinformē vietējais komunālo pakalpojumu uzņēmums. Uzņēmums var informēt būvnieku par jebkādām inženierkomunikāciju līnijām projekta vietā un var pat marķēt līnijas, lai novērstu nejaušus bojājumus. Veicot rakšanas darbus netālu no šīm līnijām, celtnieki var palielināt rakšanas drošību, aizstājot mašīnas ar roku rakšanu.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt rakšanas drošību, ir uzdot personai izstrādāt un uzturēt visas projekta drošības sistēmas. Inženieris vai drošības speciālists var veikt regulāru augsnes pārbaudi un pēc vajadzības pielāgot sistēmu. Visas stiprinājuma ierīces, žogi un izejas ceļi arī jāpārbauda katru dienu, lai pārbaudītu, vai nav bojājumu. Visbeidzot, visi darbinieki ir jāapmāca par dažādām projektā izmantotajām rakšanas drošības metodēm.