Suņu locītavu sāpju pazīmes bieži ir grūti atpazīt. Suņi instinktīvi slēpj sāpes, lai baram vai plēsējiem nešķistu vāji. Dažas locītavu sāpes ir viegli pamanāmas, īpaši, ja sunim ir grūti piecelties, lēkt vai staigāt pa kāpnēm. Suņu locītavu sāpju pazīmes ir arī ņurdēšana, kustinot locītavu, raustīšanās prom no pieskāriena un klibošana.
Uzvedība, piemēram, drebuļi, elsošana un nemierīga staigāšana, bieži vien liecina par locītavu sāpēm suņiem. Suns var arī atteikties ēst, spēlēties vai tikt pieskarties, un dažreiz tas var kļūt aizkaitināms un pakļauts plikšķināšanai. Iespējamu locītavu sāpju simptoms var būt arī nevēlēšanās doties pastaigā, ielekt automašīnā vai kāpt pa kāpnēm.
Artrīts ir izplatīts locītavu sāpju cēlonis suņiem. Locītavu skrimšļu un kaulu bojājumi var rasties traumu vai novecošanās procesa rezultātā. Artrīta sākuma stadijā var nebūt nekādu pazīmju, taču, stāvoklim pasliktinoties, suns sākumā var izskatīties stīvs un sāpīgs, bet pēc ierobežotas fiziskās slodzes – dzīvāks. Vēlākos posmos visvairāk var tikt ietekmētas aizmugurējās kājas, radot sunim lielāku diskomfortu, ceļoties un nolaižoties no grīdas.
Dažas šķirnes ir vairāk jutīgas pret locītavu sāpēm nekā citas, īpaši lielākās šķirnes. Zeltainajiem retrīveriem bieži ir gūžas displāzija. Šis stāvoklis ir gūžas dobuma anomālijas rezultāts, un tas var izraisīt skrimšļa sabrukšanu un kaulu spieķu veidošanos. Atbalsta audu un eļļošanas šķidrumu deģenerācija parasti izraisa sāpes, savukārt kaulu spārnu veidošanās samazina suņa kustību amplitūdu.
Dažām mazākām šķirnēm ir arī tendence uz locītavu problēmām. Čivavām dažkārt attīstās grezna ceļa skriemelis — stāvoklis, kad ceļgala kauliņš izslīd no vietas, padarot suni klibu. Takšiem un citiem suņiem ar nesamērīgi gariem mugurkauliem dažreiz attīstās starpskriemeļu disku slimība jeb IDD. IDD gadījumā mugurkaula diski pakāpeniski deģenerējas, izraisot palielinātu spiedienu uz muguras smadzenēm. IDD pazīmes ir aizmugures kāju vājums, klupšanas gaita vai izliekts mugurkauls. Šis stāvoklis parasti izraisa paralīzi.
Suņu locītavu sāpju ārstēšana ir atkarīga no sāpju cēloņa. Tā kā aptaukošanās un mazkustīgums var izraisīt locītavu problēmas, svara zudums un vingrojumu programma var būt pirmais solis ārstēšanas protokolā. Ja locītavu sāpes izraisa artrīts vai reimatisms, var nozīmēt pretiekaisuma līdzekļus. Ja sāpes vai nekustīgumu izraisa ģenētiski defekti, piemēram, gūžas displāzija vai starpskriemeļu disku slimība, dažkārt var palīdzēt operācija. Biežāk tiek nodrošināta paliatīvā ārstēšana, lai sunim būtu pēc iespējas ērtāk.