Ja potenciālie molekulārās nanotehnoloģijas (MNT) ieguvumi izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, ir viens brīdinājums — molekulārās nanotehnoloģijas iespējamās briesmas. Kad nanorūpnīcas var sakārtot atomus struktūrās — spēlējoties ar pašas dzīvības būvmateriāliem vai šajā gadījumā nanoblokiem —, teorētiski jebko, ko pieļauj fizikas likumi, var izveidot ātri un lēti. Prasībās ietilpst dažas kvadrātpēdas nanofabrikai, programmatūrai un elektrības kontaktligzdai.
Noziedzniekiem, teroristiem, satrauktām personām, valdībām un visu veidu antisociālām grupām šāda tehnoloģija sniegtu neticami pilnvaras. Papildu potenciālie molekulāro nanotehnoloģiju draudi apdraud ekonomiku, vidi, cilvēktiesības un mieru pasaulē. Steiga iegūt pārākumu, izmantojot nanoieročus, var izraisīt jaunu bruņošanās sacensību, savukārt mēģinājumi nožņaugt tehnoloģiju, visticamāk, izraisītu neatkarīgu, slēptu attīstību. Vienpusēja, “atvērtā koda” starptautiskā sadarbība ir vēl viena iespēja, kas rada savus riskus, un kontrole publiskajā sektorā var radīt netaisnīgus ieguvumus un orvelisku sabiedrību.
Atsevišķu molekulārās nanotehnoloģijas potenciālo apdraudējumu varbūtības faktors būs lielāks nekā citiem, taču tas viss ir iespējams tādos apstākļos, kas bez iepriekšējas pārdomāšanas un plānošanas novēršanas varētu notikt. Dažas briesmas nevar izslēgt pat ar minēto plānošanu, savukārt citas var pamatoti uzskatīt par atzītu graujošo elementu mērķiem.
Tiek veikti saskaņoti centieni, lai izstrādātu labāko rīcību, iepriekš paredzot šīs briesmas. Atbildīgo nanotehnoloģiju centrs (CRN) cieši sadarbojas ar jomas ekspertiem, tostarp K. Ēriku Dreksleru, MNT galīgo autoritāti. Īsumā, šeit ir daži potenciālie molekulārās nanotehnoloģijas apdraudējumi:
NANOIEROČI: NEWARMS RACE —
Nanorūpnīcas ļauj izgatavot daudzu veidu ieročus ar neticami precīzām datorizētām sistēmām. Lai gan vecākas tehnoloģijas bija gan sarežģītas, gan dārgas, nanoieročus varēja izgatavot viegli un ātri. Parastā stila ieroči kļuva jaudīgāki, un jaunus ieročus, piemēram, indes nesošus nanorobotus, varēja izgatavot miljardiem gandrīz bez maksas un piegādāt attālināti. Pēc ieelpošanas tie var būt pat īpaši pielāgoti, lai nogalinātu tikai cilvēkus ar specifiskiem ģenētiskiem parakstiem, tādējādi tos izmanto kā līdzekli etniskajai tīrīšanai. Ieroču sacensības var izraisīt neapdomīgu jaunu ieroču izstrādi un testēšanu ar neparedzamiem rezultātiem. Eksperti piekrīt, ka tas, iespējams, ir molekulārās nanotehnoloģijas potenciālais apdraudējums #1.
IETEKME UZ VIDI UN EKSISTENTIĀLIE BRIESMAS –
Nanorūpnīcu izmantošana neskaitāmu lētu, izturīgu izstrādājumu ražošanai varētu novest pie “vienreizējās lietošanas domāšanas”, kur produkti tiek radīti masveidā un tiek izmesti pārpilnībā, kas rada milzīgas pārstrādes vajadzības un vidi.
Nabadzīgās valstis varētu izmantot biomasu (oglekli bagātus kokus) kā kurināmo nanorūpnīcās, tādējādi palielinot mežu izciršanu.
Eksperimenti ar augu un dzīvnieku nanopastiprināšanu (piemēram, lai tos padarītu lielākus, mazākus, ātrākus, stiprākus utt.) var viegli novest pie bēgošām sekām savvaļā (“green goo” vs “grey goo”), kas varētu apdraudēt esošos. augi un dzīvnieki, ietekmē barības ķēdi un rada neparedzētus draudus cilvēku dzīvībai. Tā ir galvenā problēma.
Ecophage (“pelēks goo”), lai gan tā ir tikai attāla iespēja, jo ir sarežģīti izstrādāt pašreplicējošos nanorobotus (replibotus), kas spēj veikt šo uzdevumu – un procesa izraisīto karstuma signālu, kas brīdinātu sargsuņu sistēmas. pieminams ar to, ka tas nav neiespējami.
EKONOMISKĀ IETEKME –
Vēl viena liela problēma starp potenciālajiem molekulāro nanotehnoloģiju draudiem ir tāda, ka daudzi prognozē, ka MNT ieradīsies pēkšņi un pilnā spēkā. Pēkšņa nanorūpnīcu parādīšanās, kas ražo tīrus, lētus, izturīgus produktus, negatīvi ietekmētu lielāko daļu darba tirgus nozaru. Kvalificēts darbaspēks, rūpnīcu strādnieki un daudzas izplatīšanas līnijas vairs nebūtu vajadzīgas, jo korporācijas pāriet uz nanotehnoloģiju vai salikās. Krājumi tiktu kritiski ietekmēti, un ekonomikas satricinājuma iespējamība būtu augsta.
REGULĒJUMA APDRAUDĒJUMI –
Lai gan MNT var būt lielisks ekvalaizers, padarot produktus, zāles un dzeramo ūdeni pieejamu visai pasaulei, tā visuresamība būtu atkarīga no tā, kā to regulē, kas un kādam nolūkam to regulē. Daudzas korporācijas, visticamāk, motivē potenciālā negaidītā peļņa. Viņi var likumīgi aizsargāt nanotehnoloģiju, pēc tam pārcenot to, padarot tās priekšrocības nepieejamus tiem, kam tās visvairāk vajadzīgas, vienlaikus nenododot ietaupījumus plašai sabiedrībai.
Citas regulējuma frontes arī nosaka iespējamos molekulārās nanotehnoloģijas apdraudējumus. Ja attīstība ir pārāk ierobežojoša, tiek radīts viens problēmu kopums (tajā skaitā netīšs pilnīgi neregulēta melnā tirgus veicināšana); un, ja ierobežojumi ir pārāk vāji, rodas vēl viens problēmu kopums (ieskaitot iespējamu kaitējumu videi un paaugstinātu risku sabiedrībai).
VISREIZĒTA UZRAUDZĪBA –
Atkal viens no MNT priekšrocībām kļūst par potenciālu apdraudējumu avotu. Datortehnoloģiju miniaturizācija ļaus veikt bezprecedenta slēptu personu novērošanu. Spybots var tikt ieelpots, pat nezinot. Palielināta datoru jauda ļautu valdībai saglabāt reāllaika uzraudzības ierakstus par katru valsts iedzīvotāju neatkarīgi no tā, cik liels ir iedzīvotāju skaits. Nepieciešamība regulēt mājas nanorūpnīcu izmantošanu varētu būt attaisnojums šādai privātuma aizskaršanai.
MĀKSLĪGAIS INTELEKTS (AI) UN ROBOTIKAS –
Viens no vispretrunīgākajiem molekulāro nanotehnoloģiju apdraudējumiem ir tas, ka tā atvērs durvis datoriem, kas domā ātrāk nekā cilvēka smadzenes, piešķirot mašīnām pārākas priekšrocības. Tā kā robotika un AI apvienojas, lai atbrīvotu cilvēkus no tādu uzdevumu veikšanas, kurus mašīnas var paveikt labāk, ātrāk un lētāk, daži uzskata, ka mēs, iespējams, bruģējam ceļu uz mūsu pašu iznīcināšanu. Vai valstis slepus izveidos ar mākslīgo intelektu aprīkotu, nanopapildinātu (domājiet, bionisko) superkaravīru armijas, lai cīnītos ar kariem? Vai politiķi izvēlēsies AI uzlabojumus? Nano-augmentācija? Kam tas būs pieejams, un vai mēs kā rase virzāmies uz pilnīgu atkarību no iekārtām, ciktāl tā kļūst par mūsu bioloģijas sastāvdaļu? Vai būs vienlīdzība vai tiks izveidota jauna šķiru šķirtne, līdzīga tai, kas attēlota Gatikā? Ja mēs neizmantosim mākslīgā intelekta uzlabošanu un nanopastiprināšanu, vai viedās iekārtas galu galā nolems, ka mēs esam nevajadzīgi?
Pēkšņi mēs vairs neesam Kanzasā.
Šīs ierosinātās iespējamās briesmas ir ievērojamu šķēršļu kopums, kas jāpārvar šīs ļoti jaudīgās tehnoloģijas pirms rītausmas stadijās, taču viena lieta ir skaidra: kaķi nevar ievietot atpakaļ somā. Ja atbildīgas valstis pārtrauktu jebkādu MNT attīstību, tas netraucētu citām valstīm to attīstīt. Eksperti uzskata, ka vislabākais rīcības veids ir atbildīgām valstīm būt priekšā līknei, lai ne tikai izveidotu piesardzīgu attīstības kursu un starptautiskās vadlīnijas, bet arī paredzētu un izstrādātu drošības pasākumus nākotnei, kas varētu prasīt lielus risinājumus mikroskopiskām globālām problēmām. vai pat eksistenciālas sekas.
Neatkarīgi no tā, vai esat noraizējies par šīs jaunās ēras iespējamām kļūmēm vai daudzajiem solījumiem, nākamās dažas desmitgades noteikti būs interesantas.