Amerikas Savienotajās Valstīs nodokļu maksātājiem ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas nodokļi, pamatojoties uz viņu ienākumiem. Procentuālo daļu no ienākuma nodokļa maksātājiem, kas jāmaksā, sauc par sociālās apdrošināšanas nodokļa likmi. Parasti sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes gadu no gada paliek nemainīgas, taču tās var mainīties. Tomēr lielākajai daļai darbinieku nav jāizdomā sociālās apdrošināšanas nodokļu likme, jo darba devēji parasti piemēro pašreizējās likmes un rīkojas ar šo nodokļu atskaitīšanu no darbinieku algas. Savukārt pašnodarbinātās personas ir atbildīgas par vajadzīgās nodokļu summas aprēķināšanu un to samaksu Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS), kas ir organizācija, kas nodarbojas ar federālo nodokļu nomaksu Amerikas Savienotajās Valstīs.
Sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes tiek izmantotas, lai aprēķinātu naudas summu, kas katram nodokļu maksātājam jāmaksā par sociālo nodrošinājumu katru gadu. Par laimi, nodokļu maksātājiem un tiem, kas ir atbildīgi par algu sarakstu, nav jāmin par maksājumiem, kas viņiem ir parādā. Tā vietā viņi var atsaukties uz faktu lapām Sociālās apdrošināšanas administrācijas vai IRS vietnēs, kurās ir norādītas pašreizējās sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes. Parasti šādas diagrammas sniedz informāciju par maksimālo ienākumu apmēru, ko katru gadu var aplikt ar sociālo apdrošināšanu, kā arī par sociālās apdrošināšanas nodokļa likmēm, kas noteiktas darbiniekiem, darba devējiem un pašnodarbinātām personām.
Vairumā gadījumu persona, kas ir klasificēta kā darba ņēmēja, nemaksā tik daudz sociālās apdrošināšanas nodokļu, kā to varētu darīt pašnodarbināta persona. Tas ir saistīts ar to, ka sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes darbiniekiem parasti ir daudz zemākas nekā pašnodarbinātajiem. Parasti darbinieks no saviem ienākumiem maksā tikai pusi no sociālās apdrošināšanas nodokļiem, un viņa darba devējs atbilst šai summai. Savukārt pašnodarbinātajam pašam ir jāmaksā visa sociālās apdrošināšanas nodokļu summa. Nepieciešamās iemaksas uz vienu nodokļu maksātāju parasti ir vienādas neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājs ir darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona.
Lai saprastu, kā sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes tiek piemērotas darbiniekiem salīdzinājumā ar pašnodarbinātām personām, ir noderīgi apsvērt piemēru. Darbiniekam varētu būt jāmaksā sociālās apdrošināšanas nodokļi, piemēram, 6.2% apmērā, un viņa darba devējam būtu jāatbilst šai summai. Tādējādi šim darbiniekam kopējais maksājums ir 12.4 procenti. Savukārt pašnodarbinātai personai visa sociālās apdrošināšanas nodokļu summa būtu jāmaksā pašam. 12.4 procenti nāktu no pašnodarbinātās personas kabatas.