Kādas ir visbiežāk sastopamās antibiotiku blakusparādības?

Visbiežāk sastopamās antibiotiku blakusparādības ir kuņģa-zarnu trakta raksturs. Daudzi cilvēki, kuri lieto antibiotikas, piedzīvo zināmu kuņģa-zarnu trakta traucējumu līmeni, īpaši, ja viņiem ir jālieto ilgstošs antibiotiku kurss. Citas antibiotiku blakusparādības ir retākas un parasti attiecas tikai uz noteiktām antibiotiku klasēm. Pirms antibiotiku kursa uzsākšanas ieteicams rūpīgi izlasīt pacienta informāciju, lai uzzinātu vairāk par iespējamām blakusparādībām, zāļu mijiedarbību un riskiem.

Antibiotikas ir zāles, kas ir efektīvas pret bakteriālām infekcijām. Tie ir sadalīti vairākās klasēs, kas var uzbrukt dažāda veida organismiem. Ja ārstam ir aizdomas, ka pacientam ir bakteriāla infekcija, šīs zāles var izrakstīt, lai cīnītos ar infekciju un palīdzētu pacientam atgūties. Var pieprasīt kultūru, lai noskaidrotu, kuri organismi ir klāt, lai varētu parakstīt vispiemērotākās zāles.

Diemžēl antibiotikas nešķiro, un rezultātā tās mēdz nogalināt daudzus labvēlīgus organismus organismā. Cilvēkiem, kuri lieto šīs zāles, var rasties tādas antibiotiku blakusparādības kā slikta dūša, caureja, vemšana un kuņģa krampji zarnu floras traucējumu rezultātā. Šīs antibiotiku blakusparādības laika gaitā mēdz pasliktināties. Ja tie kļūst novājinoši, var būt iespējams nomainīt antibiotikas. Daži ārsti var ieteikt lietot probiotikas piedevas, lai saglabātu organismu līdzsvaru zarnās.

Vēl viena antibiotiku blakusparādība ir rauga infekciju attīstība mutē vai makstī. Tas notiek arī ķermeņa dabisko baktēriju nelīdzsvarotības dēļ. Cilvēki var pamanīt spēcīgu smaku, nepatīkamus izdalījumus vai baltu plankumu parādīšanos. Ja attīstās rauga infekcija, ārsts var ieteikt mainīt medikamentus papildus ārstēšanai, lai atrisinātu infekciju.

Retākas antibiotiku blakusparādības ir jutība pret saules gaismu, asins slimības, krampji, dzirdes zudums un drudzis. Ilgstoša agresīvu antibiotiku lietošana var izraisīt orgānu bojājumus, īpaši nierēs, aknās un sirdī. Tas var izraisīt tādus simptomus kā aritmijas, dzelte un tūska. Ja pacienti, lietojot antibiotikas, pamana nopietnāku blakusparādību pazīmes, viņiem jāsazinās ar ārstu. Dažas antibiotikas izraisa arī alerģiskas reakcijas. Pacientiem, kuriem rodas alerģijas pazīmes, piemēram, ādas izsitumi un apgrūtināta elpošana, jāpārtrauc zāļu lietošana un nekavējoties jāsazinās ar ārstu, lai saņemtu padomu un ārstēšanu. Ārsts var izrakstīt jaunas zāles, un pacienta kartē tiks izdarīta piezīme par alerģisko reakciju un iesaistīto antibiotiku.