Dekongestanti ir zāles, ko parasti lieto, lai mazinātu infekciju, slimību un alerģisku reakciju izraisītu sastrēgumu un aizliktu. Tāpat kā lielākajai daļai zāļu, ar dekongestantu lietošanu ir saistītas blakusparādības. Visbiežāk novērotās dekongestantu blakusparādības ir paaugstināts asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums, urīnceļu problēmas, nervozitāte vai nemiers un atsitiena efekts.
Asinsspiediena un sirdsdarbības ātruma paaugstināšanās ir bieži sastopamas dekongestanta blakusparādības, ko izraisa parastā zāļu darbība. Dekongestanti palīdz mazināt sastrēgumus, sašaurinot asinsvadus degunā un deguna blakusdobumos, taču šī iedarbība neaprobežojas tikai ar galvu. Asinsvadi ir saspiesti visā ķermenī, liekot sirdij vairāk strādāt pret kondensētajiem asinsvadiem, tādējādi izraisot asinsspiediena un sirdsdarbības ātruma palielināšanos. Tas parasti nerada bažas, ja vien nav jau esoša sirds slimība vai augsts asinsspiediens anamnēzē, un šādos gadījumos pirms dekongestanta lietošanas jākonsultējas ar ārstu. Ja anamnēzē nav sirdsdarbības traucējumu un, lietojot dekongestantus, tiek novērota ātra sirdsdarbība, zāles jāpārtrauc, līdz var vērsties pie ārsta.
Ir zināms, ka dekongestanti izraisa urinēšanas grūtības un dažkārt izraisa urīnceļu nosprostojumus. Šī dekongestanta blakusparādība rodas, ja zāles izraisa muskuļu kontrakciju, kas ieskauj urīnpūšļa kaklu, samazinot urīna plūsmu. Urīnceļu problēmas, kas saistītas ar dekongestantiem, attiecas tikai uz cilvēkiem ar iepriekšēju urīnceļu problēmām, piemēram, palielinātu prostatu.
Nervozitāte un nemiers ir bieži sastopamas dekongestantu blakusparādības, kas rodas, jo dekongestanti atdarina adrenalīnu, kas ir viena no ķīmiskajām vielām, kas nodrošina tā saukto cīņu vai bēgšanu. Adrenalīna loma organismā ir ātri sašaurināt asinsvadus un atvērt elpceļus, sagatavojot organismu tūlītējai fiziskai slodzei. Šī nevajadzīgā adrenalīnam līdzīgā reakcija dažiem cilvēkiem var radīt nervozitātes vai nemiera sajūtu.
Atsitiena efekts ir vēl viena bieža blakusparādība, kas bieži sastopama, lietojot deguna nosprostošanās līdzekļus. Šī medicīniska parādība rodas, ja simptomi atgriežas intensīvāk pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas vai pēc ilgstošas zāļu pārmērīgas lietošanas. Dažreiz pārmērīga deguna nosprostošanās līdzekļu lietošana var izraisīt deguna asinsvadu pietūkumu, radot aizliktu, nevis mazinot aizliktu. Kad parādās atsitiena efekts, dekongestanta lietošana jāpārtrauc un pacientam jākonsultējas ar ārstu.
Lielākoties dekongestanti ir droši, ja tiek ievēroti dozēšanas norādījumi. Dekongestanta blakusparādības galvenokārt attiecas tikai uz pārdozēšanu, ilgstošu lietošanu un gadījumiem, kad dekongestants pasliktina jau esošos apstākļus. Jebkuri jautājumi par dekongestantu lietošanu jāvēršas pie medicīnas speciālista.