Dzelzs sulfāts ir dzelzs avots, kas atrodams noteiktos pārtikas produktos, piemēram, sarkanajā gaļā, zivīs, mājputnu gaļā un noteiktās pupiņās un veselos graudos, vai arī tas var būt cilvēka radīts un lietots kā uztura bagātinātājs. Dzelzs ir minerāls, kas galvenokārt ir atbildīgs par hemoglobīna un mioglobīna, divu olbaltumvielu, kas pārvadā skābekli visā ķermenī, ražošanu. Hemoglobīns nodrošina sarkano asins šūnu skābekli, bet mioglobīns apgādā muskuļus; tādēļ dzelzs deficīts var izraisīt nogurumu, nespēku, trauslus matus un nagus un ģīboni. Ja cilvēka organismā nav pietiekami daudz dzelzs, viņam var izrakstīt dzelzs sulfātu kā papildinājumu, lai nodrošinātu asinīm un muskuļiem atbilstošu skābekļa piegādi. Tas parasti tiek uzskatīts par drošu papildinājumu lielākajai daļai cilvēku, taču var rasties noteiktas dzelzs sulfāta blakusparādības, kas svārstās no nenozīmīgām līdz potenciāli nāvējošām.
Visbiežāk sastopamās dzelzs sulfāta blakusparādības mēdz būt vieglas, un tām parasti nav nepieciešama medicīniska palīdzība. Kad cilvēks pirmo reizi sāk lietot zāles, viņam vai viņai var rasties neliela slikta dūša vai sāpes vēderā. Dzelzs sulfāts var ietekmēt arī zarnu kustību un izraisīt aizcietējumus vai tumšus, izmainītus izkārnījumus. Ja zāles lieto šķidrā veidā, tas var arī īslaicīgi mainīt zobu krāsu. Šīs blakusparādības parasti izzudīs, regulāri lietojot zāles, kad organisms pie tā pierod; tomēr, ja blakusparādības ir ilgstošas vai pasliktinās, var ieteikt medicīnisko palīdzību.
Ja netiek ievēroti ieteikumi par pareizu devu, var rasties daudz nopietnākas un potenciāli letālas dzelzs sulfāta blakusparādības. Zāļu pārdozēšana parasti izraisa stipras sāpes vēderā, asiņu atklepošanu, apgrūtinātu elpošanu, tumši brūnu vemšanu, bālu ādu, samazinātu pulsa ātrumu un krampjus. Ja ir aizdomas par dzelzs sulfāta pārdozēšanu, ir ieteicama tūlītēja neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo tā var būt dzīvībai bīstama, īpaši bērniem.
Lai gan to parasti uzskata par retu, ja cilvēkam ir alerģija pret papildinājumu, reakcija var būt arī nopietna un nepieciešama neatliekama palīdzība. Visbiežāk sastopamās dzelzs sulfāta blakusparādības, kas rodas alerģiskas reakcijas gadījumā, ir niezoši sarkani izsitumi uz ādas, pēkšņs sejas, mēles, lūpu vai rīkles pietūkums un apgrūtināta elpošana. Ja šie simptomi parādās pēc dzelzs sulfāta lietošanas, pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar medicīnas speciālistu, lai atjaunotu elpošanas spējas un novērstu turpmākas komplikācijas vai nāvi.