Ģeologa alga parasti tiek apspriesta darbā pieņemšanas procesā, un tā mainās atkarībā no vairākiem svarīgiem faktoriem: zināšanu līmeņa, paredzamajiem pienākumiem, konkurences un ekonomiskā klimata. Ģeologs ir zinātnieka veids, kurš koncentrējas uz vielām, kas veido planētu Zeme, kā arī citas mūsu Saules sistēmas planētas. Ģeologus var atrast darbā valsts aģentūrās, pēcvidusskolas izglītības iestādēs, pētniecības institūtos un kalnrūpniecības uzņēmumos.
Lai kļūtu par ģeologu, kandidātiem ir jāpabeidz ģeoloģijas grāds akreditētā universitātē. Minimālais pēcvidusskolas izglītības gadu skaits, kas nepieciešams, lai iegūtu šo apmācību līmeni, ir septiņi gadi pilna laika skolā. Daudzi ģeologi turpina iegūt doktora grādu, kas prasa papildu apņemšanos no četriem līdz pieciem skolas gadiem.
Galvenais faktors, kas ietekmē ģeologa algu, ir zināšanu līmenis. Šajā jomā zināšanas ir akadēmiskās akreditācijas un lauka pieredzes kombinācija. Akadēmiskos sertifikātus ir viegli izmērīt, un algu skala mainās atkarībā no iegūtās izglītības līmeņa. Absolventu līmenī nav atšķirības starp skolām algas ziņā. Piemēram, kandidāts ar maģistra grādu štata universitātē saņems tādu pašu atalgojumu kā kandidāts ar maģistra grādu Jēlas universitātē.
Paredzamie ģeologa pienākumi ir ļoti dažādi, un tas tieši ietekmē ģeologa atalgojumu. Ģeologam ir trīs galvenās darba jomas: mācīšana, pētniecība vai lauka darbs. Pedagoģiskās amata vietas sākotnēji maksā vairāk, taču laika gaitā tās pieaug lēnāk. Algas pētnieku amatiem ļoti atšķiras atkarībā no institūta, publicēšanas līmeņa un piešķiršanas aģentūras. Daudzos pētniecības institūtos ir mācību sastāvdaļa, kas nepieciešama, lai ieņemtu šo amatu. Lauka darbi ir vislabāk apmaksātais darbs ģeologam, taču tas prasa ilgas stundas, plašus ceļojumus un ir augsta riska pakāpe.
Konkurencei ir liela ietekme uz ģeologa algu, kā tas ir akadēmiskajos vai pētnieciskajos amatos. Jo bagātāks būs amata pretendentu lauks, jo amats maksās zemāk. Šī kombinācija bieži tiek atrasta prestižām vai augsta līmeņa iespējām. Amats attālā vietā ar minimālu interesi parasti maksās vairāk, jo darba devējam ir jāpiesaista kvalitatīvi kandidāti un jāpatur viņi darbā, lai pabeigtu darbu.
Ekonomiskajam klimatam ir milzīga ietekme uz ģeologu algām. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valsts aģentūrām pieejamais finansējums sarūk. Pētniecības finansējumu parasti turpinās saglabāt jau uzsāktiem ilgtermiņa projektiem, bet jaunie projekti tiks aizkavēti.