Ir daudz veidu aizbildnības dokumentu, ko persona var izmantot kā daļu no aizbildnības procedūras. Piemēram, ir aizgādības pieteikuma veidlapas, kuras persona var izmantot, ja vēlas iegūt aizbildnību pār bērnu. Ir arī aizgādības maiņas veidlapas, kuras persona var izmantot, ja vēlas mainīt jau izveidoto aizgādības kārtību. Personai var būt nepieciešamas arī nicinājuma veidlapas, kuras tā var iesniegt gadījumā, ja otra puse aizbildnības rīkojumā neievēro tiesas rīkojuma noteikumus. Tāpat persona var izmantot apcietinājuma izpildes dokumentus, lai lūgtu tiesu iejaukties un izpildīt rīkojumu.
Ja persona vēlas lūgt aizbildnību pār bērnu, tai parasti ir jāiesniedz aizgādības dokumenti savā jurisdikcijā. Daudzās vietās šos dokumentus sauc par sūdzībām par aizbildnību vai lūgumrakstiem, un tos izmanto, lai tiesu sistēmā ieviestu jaunu aizbildnības lietu. Šajos aizbildnības dokumentos parasti ir iekļauta tāda informācija kā abu vecāku vārdi un iesaistīto bērnu vārdi un dzimšanas datumi. Tie var ietvert arī informāciju par vecāku savstarpējām attiecībām, piemēram, vai viņi ir precējušies. Bieži vien aizbildnības dokumentos ir iekļauta informācija par aizbildnības veidu, ko lūdz lūgumraksta iesniedzējs, piemēram, fiziskā, juridiskā, kopīgā, vienīgā, primārā vai daļējā aizbildnība.
Dažos gadījumos personai var būt nepieciešami aizbildnības maiņas dokumenti. Šie aizgādības dokumenti, ko bieži dēvē par aizgādības izmaiņu veidlapām, tiek izmantoti, lai pieprasītu izmaiņas pašreizējā aizgādības līgumā vai rīkojumā. Piemēram, ja personai ir kopīga aizbildnība un viņš nolemj, ka vēlas iegūt primāro vai vienīgo aizbildnību, tā var iesniegt aizbildnības grozīšanas dokumentus. Dažās vietās šie aizbildniecības dokumenti tiek izmantoti arī, lai pieprasītu izmaiņas apmeklējumā. Citos gadījumos personai var būt nepieciešams pavisam cits dokumentu komplekts, lai pieprasītu apmeklējuma laika izmaiņas.
Ir arī aizbildniecības papīri, kurus izmanto, ja kaut kas noiet greizi. Piemēram, ja viens no vecākiem atsakās ļaut otram vecākam īstenot aizgādību, aizvainotais vecāks var iesniegt tiesā izpildes dokumentus par nicinājumu vai aizgādību. Šie dokumenti tiek izmantoti, lai tiesa apzinātos situāciju un lūgtu tiesas palīdzību rīkojuma izpildē.
Iesniedzot aizbildnības dokumentus, būtībā kļūst bumba aizbildniecības lietā. Vairumā gadījumu iesaistītajām pusēm joprojām ir jāierodas tiesā vai dažreiz arī mediācijā, lai atrisinātu viņu aizbildnības jautājumus. Tomēr dažos gadījumos puses aizbildnības lietā var vienoties pašas un iesniegt to tiesā, nevis lūgt tiesnesim pieņemt lēmumu.