Ekonomiskās attīstības pasākumos var ņemt vērā sociālos faktorus, ekonomiskās izaugsmes pazīmes un tirgus īpatnības. Tie ļauj analītiķiem noteikt ne tikai to, vai ekonomika aug, bet arī to, vai tā kļūst stabilāka un uzlabojas apgabala iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Daudzus no šiem pasākumiem var objektīvi novērtēt, kas ļauj salīdzināt valstis un ekonomikas. Šāda veida detalizēta analīze var palīdzēt valstīm noteikt jomas, kurās to ekonomikai nepieciešams darbs, kā arī sasniegumus.
Sociālie faktori ir saistīti ar dzīves kvalitāti, kas ir viens no svarīgiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Piemēram, analītiķi var aplūkot paredzamo dzīves ilgumu, lasītprasmes līmeni un zīdaiņu mirstību. Pirmajiem diviem piemēriem laika gaitā vajadzētu pieaugt, bet trešajam samazināties. Citi faktori var ietvert urbanizāciju, bagātības sadalījumu un atbildes uz aptaujām, kas mēra laimi un apmierinātību. Vispārējā fiziskā un garīgā veselība var būt vēl viens aplūkojams sociālais faktors.
Nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vēl viens no ekonomikas attīstības rādītājiem. Tas sniedz pārskatu par preču un pakalpojumu vērtību, ko valsts ražo attiecīgajā gadā. Kopā ar citiem izaugsmes rādītājiem, piemēram, patēriņa pieaugumu, finanšu aktivitātes pieaugumu un kapitālieguldījumiem infrastruktūrā, tas var liecināt par valsts ekonomikas izaugsmi. Analītiķi var arī novērtēt valdībai piešķirtos kredītreitingus, kas var liecināt par kredītaģentūru uzticību. Vēl viens apsvērums var būt līgumi, līgumi un cita mijiedarbība ar tirdzniecības partneriem.
Citi ekonomiskās attīstības rādītāji var ietvert tirgus īpašības. Viens no apsvērumiem ir darbaspēka struktūra. Ja darbinieki galvenokārt tiek nodarbināti zemas kvalifikācijas uzdevumos, kuriem nav nepieciešama īpaša apmācība, tas neliecina par attīstību. Turpretim kvalificētāki strādnieki, īpaši cilvēki ar augstāku profesionālo grādu, liecina, ka ekonomika uzlabojas. Noderīgs rādītājs ir arī inovāciju un tehnoloģiju līmenis, jo jaunattīstības ekonomikām mēdz būt raksturīgi lēcieni tehnoloģiju jomā.
Analītiķi, kas izstrādā ekonomiskās attīstības pasākumus, var ņemt vērā arī reģionālās atšķirības. Valsts galvaspilsētai varētu būt spēcīgi izaugsmes rādītāji, piemēram, uzlabota infrastruktūra, augoša profesionālā klase un kopumā laba iedzīvotāju veselība. Un otrādi, lauku apvidi var tikt atstāti novārtā, un pilsētu kopienās gūtie ieguvumi ir maz. Šo reģionu krasās atšķirības ilgtermiņā var kavēt ekonomikas attīstību. Piemēram, valdībai, iespējams, būs jāiegulda lieli ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanā, lai dzīves līmenis laukos sasniegtu salīdzināmāku līmeni, un tas varētu destabilizēt ekonomiku.
SmartAsset.