Endoskopijas testa laikā cilvēka ķermenī tiek ievietota tieva caurule ar tai piestiprinātu kameru. Dažādi endoskopijas testu veidi iegūst savu nosaukumu, pamatojoties uz to, kura ķermeņa daļa tiek pārbaudīta. Piemēram, bronhoskopiju izmanto, lai pārbaudītu plaušas, savukārt laparoskopija ir tests, ko veic, lai pārbaudītu iegurņa zonu. Var veikt citus endoskopijas testus, lai apskatītu gremošanas sistēmu, reproduktīvo sistēmu vai locītavas.
Kolonoskopija un esophagogastroduodeno-scopy ir divi endoskopijas testi, ko izmanto, lai pārbaudītu gremošanas sistēmu. Kolonoskopija, ko sauc arī par zemāko endoskopijas testu, tiek veikta, lai pārbaudītu visu pacienta resnās un taisnās zarnas. Tālrunis tiek izvilkts caur taisno zarnu, kamēr pacients tiek nomierināts. Kolonoskopijas parasti veic, lai pārbaudītu vēzi vai diagnosticētu citu veselības stāvokli. Sigmoidoskopija ir pārbaude, ko veic tikai resnās zarnas apakšējā daļā.
Esophagogastroduodeno-scopy (EGD) vai augšējā endoskopija ir endoskopijas testa veids, ko izmanto, lai pārbaudītu kuņģi un barības vadu. Tālrunis caur pacienta muti tiek iedurts viņa kaklā. EGD parasti izmanto, lai noteiktu vēdera sāpju, vemšanas vai grēmas cēloni. Tas var palīdzēt diagnosticēt tādus apstākļus kā celiakija, gastroezofageālā refluksa slimība (GERD) vai audzēji.
Tāpat kā EGD, bronhoskops tiek izvilkts caur cilvēka muti un kaklu. Tomēr bronhoskops nonāk cilvēka trahejā, nevis barības vadā, un to izmanto, lai pārbaudītu elpceļus un plaušas. Ja ārstam jāaplūko augšējie elpceļi, tēmeklis var tikt izvilkts caur degunu. Bronhoskopijas laikā ārsts var arī ņemt plaušu paraugus pārbaudei.
Pacientam var tikt veikta bronhoskopija, lai nomazgātu elpceļus un plaušas, ko sauc par skalošanu. Pārbaudes laikā ārsts var arī izmantot tvērēju, lai izņemtu no plaušām svešķermeni vai drenētu abscesus. Dažos gadījumos bronhoskopiju var veikt kā līdzekli plaušu vēža ārstēšanai.
Laproskopija ir endoskopijas testa veids, ko veic vēdera vai iegurņa zonā. Lai ievietotu tēmēkli ķermenī, ārsts veic nelielu griezumu vēdera rajonā un izgriež tēmēkli cauri griezumam. Pārbaudes laikā pacientam parasti tiek veikta vispārēja anestēzija. Var veikt laproskopiju, lai izmeklētu piedēkli vai žultspūsli vai diagnosticētu cistas vai vēzi reproduktīvajā sistēmā, piemēram, olnīcu cistas vai vēzi. Testu var veikt arī, lai diagnosticētu endometriozi vai ārpusdzemdes grūtniecību.