Iespējas izveidot pievilcīgu, noderīgu un/vai pieejamu darba virsmu var šķist bezgalīgas, taču lielāko daļu darba virsmas materiālu var iedalīt vairākās kategorijās. Populārākās materiālu kategorijas ir masīvkoks, akmens, lamināti un citas sintētikas. Masīvkoka darba virsmu materiāli parasti ir cietkoksne, kas ir izturīga pret dažāda veida bojājumiem, kā arī puves, lai gan tie var būt diezgan dārgi. Cietais akmens ir arī ļoti dārgs; visizplatītākās iespējas ir granīts, marmors, ziepjakmens, kaļķakmens un šīferis. Iespējams, ka vispopulārākais darba virsmu materiāls cenas un uzstādīšanas vienkāršības dēļ ir lamināts.
Lamināts būtībā ir plastmasas loksne, kas ir pielīmēta pie substrāta materiāla vai pamatnes, kas parasti ir koksne vai skaidu plātne. Lamināta virsmas materiāli ir diezgan lēti, taču tie nav īpaši izturīgi; tos var sabojāt katlu un pannu karstums, un lamināts var notraipīt no noteiktiem skābiem šķidrumiem vai materiāliem. Lamināta virsmas uzstādīšana parasti ir diezgan vienkārša, lai gan, ja lamināts nav pareizi pielīmēts, tas var burbuļot vai lobīties. Estētiskās pievilcības ziņā lamināts nav ne tuvu tik pievilcīgs kā citi augstākās klases materiāli, un lamināts pēc dažiem gadiem var iziet no modes, taču šie darba virsmu materiāli jebkurā gadījumā būs jāmaina ik pēc dažiem gadiem, jo tiek bojāti lamināts.
Granīts un marmors ir populāra izvēle darba virsmu materiāliem, un, lai gan abi ir īpaši skaisti materiāli, tie ir arī smagi, grūti uzstādāmi un dažreiz grūti kopjami. Jo īpaši marmoru var būt grūti kopt, jo tas ir jutīgs pret traipiem un šķembām. Marmors nav labākā izvēle aktīvām virtuvēm, kurās smagi priekšmeti var atsisties pret darba virsmu vai kurās uz letes var tikt novietoti karsti priekšmeti. Granīts ir izturīgāks pret karstumu un krāsošanu, lai gan tas var būt arī jutīgs pret šķembām vai plaisāšanu.
Dažādi koku veidi ir labi piemēroti izmantošanai virtuvē. Piemēram, bambuss ir dabiski antibakteriāls, nemaz nerunājot par ļoti pievilcīgu. Ir iespējams veikt griešanu tieši uz darba virsmas, lai gan, iespējams, var rasties zāģēšana un skrāpējumi. Pēc tam būs nepieciešams noslīpēt vai citādi apstrādāt koksni. Dažus kļavu veidus izmanto arī līdzīgā veidā. Cietkoki, piemēram, ozols un sarkankoks, var būt īpaši skaisti, taču tie ir arī jutīgi pret skrāpējumiem. Tos vislabāk izmantot darba virsmām, kur ēdiena gatavošana netiks veikta.