Intervences garīgās atpalicības ārstēšanai bieži sākas pēc iespējas agrāk un parasti ietver sociālo un praktisko iemaņu apmācību. Cilvēkiem, kuri cieš no intelektuālajiem traucējumiem, parasti ir grūtāk apgūt lietas, un viņiem būs nepieciešama papildu palīdzība praktiskās dzīves iemaņu apgūšanā, lai laika gaitā viņi varētu vieglāk rūpēties par sevi. Sociālo prasmju terapija tiek uzskatīta arī par nozīmīgu daļu no lielākās daļas iejaukšanās tiem, kam ir garīga atpalicība, jo parasti mērķis ir palīdzēt personai integrēties sabiedrībā un dzīvot normālu dzīvi. Cilvēkiem ar intelektuālajiem traucējumiem var būt grūti saprast sociālās pamatkonvencijas. Viņiem var būt nepieciešama papildu palīdzība, lai iemācītos turpināt parastās sarunas, cienīt citu personīgo telpu un justies pārliecinātiem sociālajās situācijās.
Ar iejaukšanos garīgās atpalicības novēršanai lielākā daļa cilvēku, kas cieš no šiem attīstības traucējumiem, turpina atstāt darbu starp nesvarīgiem kolēģiem. Viņi parasti tiek mudināti dalīties savās mājās ar citiem, un parasti viņi tiek novietoti dzīves situācijās, kas atdarina viņu vienaudžu, kuriem nav attīstības traucējumu, situācijas.
Intelektuālo traucējumu, piemēram, garīgās atpalicības, ārstēšana parasti tiek sākta, kad persona vēl ir maza. Izglītības terapija var palīdzēt bērnam apgūt svarīgas dzīves prasmes pat pirms skolas sākuma. Kad bērns ir sācis skolas gaitas, iejaukšanās garīgās atpalicības gadījumā parasti ietver iespēju bērnam bieži sazināties ar visiem vienaudžiem, nevis nošķirt viņu klasē, kurā ir citas personas ar attīstības traucējumiem. Studentam ar intelektuāliem traucējumiem būs nepieciešams papildu akadēmiskais atbalsts, jo mācīšanās viņam parasti nav viegla. Bieža un ilgstoša pamatfaktu atkārtošana var palīdzēt studentam tos apgūt, un parasti īpaša nozīme tiek pievērsta tām zināšanu jomām, kurām būs praktisks pielietojums visā cilvēka dzīvē.
Cilvēkiem, kas cieš no attīstības traucējumiem, bieži ir grūti iemācīties pareizi mijiedarboties ar citiem, tāpēc sociālo prasmju apmācība parasti ir būtiska garīgās atpalicības iejaukšanās daļa. Svarīgas sociālās prasmes tiem, kam ir attīstības traucējumi, ir dažādas, sākot no mācīšanās pareizi kopt sevi, kā uzvesties sabiedrībā atbilstoši sociālajai konvencijai, kā arī saprast tēlaino valodu un ievietot jautājumus un apgalvojumus kontekstā. Sociālo prasmju apmācība cilvēkiem ar intelektuālajiem traucējumiem var ietvert izglītošanu par to, kādas lietas ir piemērotas un kādas nav piemērotas, lai tās pateiktu citiem, kā arī par to, kad un kā uzsākt fizisku vai acu kontaktu ar citiem. Sociālās prasmes, tāpat kā akadēmiskās prasmes, parasti tiek praktizētas klasē, un studentiem parasti tiek lūgts veikt sociālo prasmju “mājasdarbu” arī reālās dzīves situācijās.