Lielākā daļa rakstiskā darba kontūru tiek iedalītas kategorijās, pamatojoties uz veidu, kā tajās tiek sniegta informācija, tostarp, cik daudz ir norādīts un kā tas ir sakārtots. Piemēram, tēmas izklāstā tiek izmantotas tikai īsas frāzes vai atsevišķi vārdi, lai parādītu vispārīgo tēmu, kas tiks izpētīta katrā sadaļā. Pretstatā tam teikuma izklāstā tiek izmantoti pilni teikumi, lai aprakstītu katru tēmu, sniedzot daudz informācijas. Abus šos kontūru veidus var sakārtot pēc burtciparu metodēm, kurās burti un cipari tiek izmantoti, lai norādītu dažādas sadaļas, vai decimālās sistēmas, kas izmanto ciparus, lai atšķirtu katru priekšmetu.
Tēmu izklāsts ir daži no visizplatītākajiem formātiem, un tajos tiek izmantota īsa informācija, lai ļautu rakstītājam izklāstīt rakstiskā darba vispārējo struktūru. Šādas izklāsta pamatformāts ir diezgan vienkāršs, un tas sastāv no viena ieraksta katram galvenajam darba punktam, kas bieži vien ir rindkopa vai divas. Tajā ir vairākas apakštēmas, kas ir izveidotas, lai sniegtu informāciju, kas atbalsta galveno punktu, un tas tiek atkārtots katrā darba sadaļā. Tēmas izklāsts izmanto tikai vārdu vai īsu frāzi, lai sniegtu informāciju par katru punktu, ko autors pēc tam raksta izvērš.
Pretstatā tam teikumu izklāstos tiek izmantoti pilni teikumi, lai nodrošinātu ietvaru un informāciju par rakstīto. Parasti tie ir sakārtoti aptuveni vienādi ar priekšmetiem un apakštēmām, taču frāžu vietā tiek izmantoti teikumi. Šādas aprises var būt diezgan ērtas darbam starp vairākiem rakstniekiem, jo tas ļauj viņiem labāk saprast, ko katra tēma aptver sīkāk. Skolotāji, kuriem kopā ar papīru ir jāiesniedz izklāsts, var dot priekšroku arī teikuma veidam, jo tas viņiem ļauj labāk izprast tēmu, kuru rakstnieks bija iecerējis aplūkot katrā sadaļā.
Gan tēmas, gan teikuma izklāsts bieži tiek strukturēts, izmantojot burtciparu metodi, kas nozīmē, ka tajās parasti tiek izmantoti gan burti, gan cipari. Pirmā tēma var būt apzīmēta kā “1”, bet apakštēmas – “A”, “B” un “C”. Tajos iekļautie priekšmeti var izmantot romiešu ciparus, piemēram, “i” un “ii”, vai mazos burtus, piemēram, “a” un “b”. Nākamā galvenā tēma būtu “2”, pēc tam “3” un tā tālāk.
Kontūras var arī sakārtot decimāldaļās, kurās tiek izmantoti tikai cipari un nav burti. Pirmo priekšmetu var apzīmēt kā “1.00”, apakštēmu kā “1.10”, pēc tam “1.20”. Šajā struktūrā zemākās tēmas var būt “1.11”, 1.12, 1.13 un tā tālāk. Šāda veida organizācija labi darbojas cilvēkiem, kuriem ir dabiska nosliece uz matemātiku, lai gan dažus cilvēkus mulsina decimālzīme.