Laparoskopijas ķirurgi ir pazīstami ar daudziem dažādiem instrumentiem, kurus daži ķirurgi nekad vai reti izmanto. Ķirurģiskie simulatori, trokas un insuflatori ir laparoskopiski instrumenti, ko šāda veida ķirurgi var izmantot katru dienu. Kameras un skatīšanās ekrāni ir arī svarīgas laparoskopiskās operācijas sastāvdaļas. Papildus šiem instrumentiem un instrumentiem tiek izmantots arī tipisks ķirurģiskais aprīkojums, tostarp, bet ne tikai, šķēres, satvērēji un sūkšanas caurules.
Trokārs ir ass instruments, kas atgādina niecīgu zobenu. Tas slīd cauri dobai caurulei, ko sauc par kanulu, un tiek izmantots, lai izveidotu atveri vēderā. Lai gan sākotnēji tos izmantoja šķidrumu izdalīšanai organismā, tagad tos izmanto arī mazu laparoskopisku instrumentu ieviešanai. Ar trokāru parasti izmanto kameras, šķēres un satvērējus. Trokārus nevar izmantot tikai ķirurgi cilvēkiem; veterinārārsti tos izmanto arī dzīvniekiem.
Ar kameru un liela skata ekrāna palīdzību laparoskopiskie ķirurgi var palielināt savu darba zonu 10 reizes par sākotnējo izmēru. Tā ir īpaši noderīga spēja, noņemot ļoti mazas ķermeņa daļas. Citi ķirurgi izmanto kameras un skatīšanās ekrānus, bet laparoskopiskie ķirurgi parasti nevar strādāt bez tiem.
Insuflatori ir nenovērtējama laparoskopisko instrumentu kategorija, bez kuras operācija ar maziem iegriezumiem, visticamāk, nebūtu iespējama. Šie instrumenti darbojas, lai piepildītu vēdera dobumu ar oglekļa dioksīda gāzi, lai ķirurgiem būtu vieta, kur tajā redzēt un darboties. Nepaplašinot vēdera dobumu, nebūtu brīvas vietas manevrēšanai, jo āda un vēdera siena būtībā tiktu cieši pievilktas pret iekšējiem orgāniem. Lai gan insuflācija ir svarīga jebkuras laparoskopiskās operācijas sastāvdaļa, šo paņēmienu izmanto arī kā daļu no citu minimāli invazīvu operāciju veidu īstenošanas būtībā to pašu iemeslu dēļ.
Cits laparoskopisko instrumentu veids ir ķirurģiskie simulatori, kas var palīdzēt ķirurgiem iziet cauri laparoskopiskai operācijai un sagatavoties tai. Šie virtuālajā realitātē integrētie instrumenti ļauj ķirurgiem veikt imitācijas operācijas un eksperimentēt ar jauniem veidiem, kā rīkoties, neriskējot ar cilvēku dzīvībām. Virtuālās realitātes laparoskopijas var būt arī efektīvs veids, kā ķirurģijas studentam praktizēt šāda veida operācijas bez riska. Šo tehnoloģiju izmantošana nozīmē, ka ķirurgiem nav jāveic jauna operācija konkrētam pacientam un ka viņu pirmo reizi to darīs virtuālajā realitātē gūtā pieredze.