Delikts ir pārkāpums, par kuru persona var vērsties tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu. Ļaunprātīga rīcība ir profesionāla nepareiza darbība, kas kādam nodara kaitējumu. Ļaunprātīga darbība var ietvert nolaidību, fiduciārā pienākuma pārkāpumu vai nepatiesu ziņu sniegšanu. Ļaunprātīga rīcība attiecas uz profesionāli — bieži, bet ne vienmēr, ārstu, juristu, grāmatvedi, zobārstu vai arhitektu —, kurš izdara deliktu, kura rezultātā personai, kas nolīgusi speciālistu, tiek nodarīts kaitējums vai zaudējumi. Ļaunprātīga rīcība var būt tīša vai netīša, un tā var rasties vai nu no profesionāļa darbībām, vai no tā, ka profesionālis neveic kādu darbību.
Nolaidība ir ļaunprātīgas rīcības veids. Šāda veida deliktā personai, kas iesniedz prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ir jāpierāda, ka profesionālis nav veicis savu darbu atbilstoši noteiktam standartam. Piemēram, ja persona nolīgst advokātu noteikta veida lietas izskatīšanai, advokātam ir jāpilda savs darbs pietiekami labi, lai atbilstu tādiem pašiem standartiem kā vidusmēra advokātam sabiedrībā. Ja advokāts darbu neveic tādā pašā līmenī un klientam tiek nodarīts kaitējums vai zaudējumi, iespējams, advokāts ir pieļāvis nolaidību. Nolaidības kā ļaunprātīgas rīcības deliktas piemēri ir prasības neiesniegšana tiesā noilguma termiņā, prasības iemesla neiekļaušana tiesas prāvā un juridiskās izpētes neveikšana.
Vēl viens ļaunprātīgas darbības veids ir fiduciārā pienākuma pārkāpums. Fiduciārais pienākums prasa, lai profesionālis absolūtu prioritāti piešķir sava klienta interesēm. Tas ietver prioritāti virs profesionāļa personīgajām interesēm. Piemēram, advokāts, kurš rīkojas ar klienta naudu, ir parādā uzticības pienākumu savam klientam. Ja advokāts kaut kādā veidā nepareizi rīkojas ar naudu un klients zaudē naudu, tad tiek pārkāpts fiduciārais pienākums un pārkāpums ir ļaunprātīgas rīcības veids.
Maldināšana ir vēl viens nelikumīgas darbības veids. Maldinoša informācija var rasties, ja profesionālis sniedz paziņojumus, kaut ko dara vai kaut ko neizdara, un klients paļaujas uz profesionāļa izteikumiem, darbībām vai nerīkošanos un tā rezultātā gūst ievainojumu vai zaudējumus. Piemēram, jurists neizpēta, vai ēka atbilst noteiktiem drošības kodeksiem, bet paziņo savam klientam, ka tā ir; klients iegādājas ēku un pēc tam nevar iznomāt telpu, jo ēka neatbilst kodam. Tā būtu sagrozīšana, un klients varētu iesūdzēt tiesā savu advokātu par nepatiesu ziņu sniegšanu.