Kādi ir dažādi profesionālās izglītības veidi Eiropā?

Profesionālā izglītība Eiropā atšķiras atkarībā no valsts. Tomēr lielākoties profesionālā izglītība Eiropā ir dziļāk iesakņojusies kultūrā un apkalpo lielāku iedzīvotāju procentuālo daļu nekā līdzīgi pakalpojumi Amerikas Savienotajās Valstīs. Apmēram pusaudzes gados izglītība lielākajā daļā valstu skolu parasti tiek sadalīta akadēmiskajās un profesionālajās nozarēs. Šī sadalīšana tiek veikta dažādos veidos. Atkarībā no konkrētās valsts studenti var brīvprātīgi izvēlēties tālākizglītības veidu, tikt sadalīti pēc viena vai vairākiem eksāmeniem vai abu apvienojumu.

Studentu līdzdalības pakāpe profesionālajā apmācībā Eiropā ir atkarīga arī no konkrētās valsts, kā arī no studenta valsts reģionālās teritorijas. Visās zviedru, ģermāņu un angļu izglītības sistēmās ir līdzīga veida profesionālā apmācība. Dažās jomās ir labi organizētas sistēmas, kurās iesaistītas valstu valdības līdz pat vietējām pašvaldībām, kuras apkalpo konkrētas profesionālās skolas. Arī privātais bizness ir labi organizēts un ļoti iesaistīts partneris šajos pasākumos. Lielākajai daļai profesionālās izglītības veidu Eiropā ir vienāds finansējums un skolas efektivitātes problēmas.

Skandināvijas valstīs — Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā — ir līdzīga profesionālās izglītības sistēma. Pēc vidējās izglītības otrā posma programmas pabeigšanas skolēni iestājas vidējās izglītības programmā, kurā uzsvars tiek likts uz akadēmisko vai profesionālo. Profesionālajām programmām parasti ir nepieciešami divi mācību gadi, liekot uzsvaru uz vēlamo karjeru. Pēc tam audzēknis pavada divus gadus uzraudzītas mācekļa prakses uzņēmumā, kas ir saistīts ar skolu kā profesionālais partneris. Papildu mācību gada absolvēšana dod iespēju studējošam, kurš vēlas, pēc vēlēšanās uzsākt studijas augstskolā.

Viena no visvairāk organizētajām profesionālās izglītības sistēmām Eiropā ir ģermāņu valstīs. Vācija, Austrija, Šveice un Lihtenšteina nodrošina profesionālās apmācības un mācekļu programmu, kas apkalpo vairāk nekā 66 procentus pusaudžu un jauniešu. Statistika liecina, ka vairāk nekā puse no 21 gadu vai jaunākiem cilvēkiem ir pabeiguši mācekļa praksi. Privātiem uzņēmumiem, izņemot ļoti mazus, ir jāpiedāvā mācekļa prakse. Profesionālās izglītības prasības ģermāņu valstīs ir pietiekami līdzīgas, lai ļautu pārnest profesionālos kredītpunktus starp šīm valstīm.

Kopumā Apvienotās Karalistes valstīs ir dažas no mazākajām un vismazāk organizētajām profesionālās izglītības sistēmām Eiropā. Dažas valdības programmas ir ieviestas ar mērķi palielināt mācekļu skaitu. Nesenais augstskolu mācību maksas pieaugums var arī palīdzēt palielināt to studentu skaitu, kuri piedalās profesionālajā apmācībā.