Kādi ir dažādi SFPS prasību veidi?

Finanšu pārskats parasti ir grāmatvedības sistēmas mugurkauls neatkarīgi no tā, vai tas atbilst vietējiem vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Kopējie pārskati saskaņā ar SFPS prasībām ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinu vai visaptverošo ienākumu pārskatu, bilanci, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmu pārskatu. Sagatavošanas metodēm ir jāievēro īpašas SFPS vadlīnijas, lai gan var būt iespējamas dažas variācijas. Katram postenim, kas ir atspoguļots šajos pārskatos, ir jāatbilst SFPS prasībām. Kad uzņēmums ir izvēlējies konkrētu sagatavošanas metodi, tam šī metode ir jāizmanto nepārtraukti, lai saglabātu tendences izmantošanai nākotnē.

Atsevišķas SFPS prasības patiešām ir diezgan detalizētas, lai tās pārskatītu un saprastu; šeit seko pamata prasību vispārinājums. Ieņēmumu novērtējumiem jābūt patiesajā vērtībā, ja tos sniedz uzņēmums; šeit tiek piemērots saskaņošanas princips. Darbinieku izmaksas ir atpazīstamas, kad indivīds pabeidz pakalpojumu uzņēmumam, veicot noteiktu uzdevumu. Nodokļi ir bilancē uzrādītas saistības līdz samaksai; saistītajiem nodokļu izdevumiem ir jābūt peļņas vai zaudējumu aprēķinā par katru mēnesi, kurā uzņēmums gūst peļņu vai zaudējumus. Krājumu izmaksas atbilst zemāku izmaksu vai tirgus principam, lai atzītu pārdoto preču izmaksas, kas samazina uzņēmuma ieņēmumus noteiktā periodā.

Bilancē SFPS prasības ļauj izmantot tikai iegādes metodi iegādes uzskaitei un uzņēmējdarbības apvienošanai. Iegādājoties aktīviem — gan materiāliem, gan nemateriāliem — ir jāievēro patiesās vērtības uzskaites prasības. IAL aktīvi jāiekļauj uzņēmuma grāmatvedības grāmatās to sākotnējās izmaksās, kas ir diezgan standarta grāmatvedības praksei. Šo prasību sastāvdaļa ir arī pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu amortizācija. Krājumu uzskaitei jāievēro tie paši standarti, kas piemēroti peļņas vai zaudējumu aprēķinā; debitoru parādu uzskaitei saskaņā ar SFPS prasībām ir jāatbilst sākotnējo izmaksu principiem, un pēc tam tie jānoraksta vai jāveic korekcija, kad kāds individuāls debitoru parāds ir samazinājies vai kļūst neatgūstams.