Pasaulē eksistē neskaitāmi daudzumi un veidi sitaminstrumentu, kas visi sniedz skaņdarbā savu nepārspējamu skanējumu un garu. Tāpat kā garšaugi receptē, katrs instruments piešķir savu garšu, kas veido noteiktu mūzikas stilu. Neskatoties uz lielajām atšķirībām starp visiem sitamajiem instrumentiem, mūziķi parasti organizē mūzikas veidus, pamatojoties uz instrumenta radīto skaņu. Vispazīstamākais sitaminstrumentu mūzikas veids ir membranofoniskais stils jeb bungu stils, kurā skaņa tiek radīta, sitot izstieptas membrānas virsmu. Citi sitaminstrumentu mūzikas stili ietver idiofoniskos, aerofoniskos un hordofoniskos mūzikas veidus.
Membranofoniskās perkusijas ietver “membranofonus”, kuros skaņa vibrē visā instrumentā. Šādu instrumentu piemēri ietver dažādas bungas, sākot no formālā orķestra timpāniem un tējkannas bungām līdz vidusskolas grupas slazdām un basbungām. Šajā grupā ietilpst arī Āfrikas un Indijas ansambļu djembe un mridangam. Membranofoni ir izgatavoti no membrānas, kas piestiprināta ap stingra, doba korpusa malu. Agrīnie perkusionisti savus instrumentus izgatavoja no dzīvnieku ādām un koka vai māla.
Idiofoniskās perkusijas attiecas uz sitaminstrumentiem, kas iestrēgstot rezonē vibrācijas visā instrumenta korpusā. Idiofoniem nav tādu membrānu kā membranofoiskiem instrumentiem. Šos idiofoniskos instrumentus var sist, plūkt, pūst, skrāpēt vai berzēt, taču to visu kopsaucējs ir visa ķermeņa vibrācijas efekts. Ksilofons, zvani, trīsstūris, cajón, casaba un dažādi rokas zvani ir idiofoni. Šādi sitamie instrumenti var būt izgatavoti no stikla, koka un žāvēta vai cepta māla vai metāla.
Aerofoniskā un hordofoniskā veido divas atlikušās sitaminstrumentu mūzikas klasifikācijas. Kā norāda nosaukums, aerofoni skaņas radīšanai izmanto kustīgo gaisu, ko pūš perkusionists. Šos instrumentus var klasificēt kā pūšaminstrumentus, taču tos uzskata arī par sitaminstrumentiem, jo mūziķi tos bieži izmanto sitaminstrumentu efektiem. Aerofonu piemēri ir slīdošā svilpe, apita vai samba un sirēna.
Akordofoni ir stīgu instrumenti, kas sitot darbojas kā sitamie instrumenti. No hordofoniskās mūzikas visievērojamākais ir pasaulē atzītais āmurētais cimblis. Tāpat kā klavieres, kas ir vēl viens hordofoniskais instruments, stratēģiski novietotas stīgas stiepjas pāri kadram. Mūziķis sit pa stīgām ar nelielu āmuru, lai radītu skaņu. Pie citiem hordofoniem pieder austrumu onavillu un cimbalom — liela veida cimbāls koncertiem un simfonijām.
Sitamie instrumenti, iespējams, ir vecākais cilvēkiem zināmais instrumentu veids. Jebkurš cilvēks var paņemt rokās āmuru vai nūju un izdzīt skaņu kakofoniju, taču sitaminstrumentu mūzika ir unikāla ar to, ka instruments nodrošina rūdītu, regulāru, muzikālu ritmu. Vārds “sitamie instrumenti” cēlies no latīņu vārda percussus, kas nozīmē “sist vai sist”. Tas attiecas uz mūzikas ritmu, kas rodas, kad sitaminstrumentu pārvalda mūziķis.