Nevalstiskās organizācijas (NVO) parasti ir bezpeļņas organizācijas, kuru mērķis ir palīdzēt sabiedrībai tādos veidos, kā valdības nevar. Sociālās NVO visbiežāk strādā visas sabiedrības labā, lai gan dažas no šīm organizācijām var darboties noteiktu grupu vārdā. Izplatītākie veidi ir sabiedriskie pakalpojumi, starptautiskā labklājība un valdības sponsorētas struktūras. Katrs veids palīdz indivīdiem sasniegt noteikta veida mērķi; dažos gadījumos sociālās NVO var labāk sadalīt resursus, jo trūkst valdības birokrātijas. Šīs organizācijas arī mudina brīvprātīgos palīdzēt strādāt pie dažādiem projektiem, kuru rezultātā indivīdi būtībā palīdz indivīdiem.
Sabiedrisko pakalpojumu sociālās NVO ir tieši tādas, kā tās izklausās — struktūras, kas sniedz pakalpojumus visai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā ir vietēja vai valsts. Šo organizāciju mērķis var būt valsts dienesta gara veicināšana vai pilsoniskas sabiedrības veidošana starp indivīdiem. Īsāk sakot, šo sociālo NVO mērķi lielākoties ir altruistiski un var darboties ārpus valdību standartiem. Direktoru padome parasti darbojas kā šo NVO vadība un izvēlas mērķus vai piešķir resursus, kas nepieciešami uzdevumu veikšanai. Šajos organizāciju veidos var atrast daļu valdības finansējuma.
Starptautiskās labklājības NVO ir vēl viens izplatīts organizāciju veids, kas var ietvert plašu sociālo NVO aprakstu. Šīs organizācijas strādā īpaši ar demokrātijas vai citu altruistisku mērķu veicināšanu citās valstīs. Vairumā gadījumu sociālās NVO darbojas demokrātiskā vai citā stabilizētā valstī; viņu mērķis ir izplatīt demokrātiju valstīs, kurās šādas brīvības nav. Starptautiskajai labklājības NVO var būt vairākas atrašanās vietas vai partneri, lai gūtu panākumus. Piemēram, mājas bāzei sākotnējā valstī var būt atrašanās vietas arī valstīs, kurās tā darbojas.
Valdības sponsorētas struktūras ir sociālās NVO forma, kas cieši sadarbojas ar valdību noteiktās darbībās. Dažos gadījumos šīs organizācijas padara valdības darbu patīkamāku tiem sabiedrības locekļiem, kuri var izturēties pret valdību kopumā. Piemēram, valdības var piešķirt līdzekļus noteiktiem darba veidiem, līdzekļus novirzot konkrētām sociālajām NVO pirms galamērķa vai projekta noslēguma. Valdība, iespējams, spēs kontrolēt šo organizāciju darbu vairāk nekā cita veida NVO sabiedrībā. Tas var būt gan labi, gan slikti, jo lielākā daļa NVO parasti vēlas strādāt ārpus valdības kontroles robežām, lai veicinātu pareizu sabiedrību.
SmartAsset.