Ir vairāki veterināro grādu programmu veidi, ko studenti var pabeigt, lai stātos profesijā, atkarībā no tā, kur viņi apmeklē skolu un plāno praktizēt. Vairākām valstīm ir nepieciešams veterinārmedicīnas doktora grāds, savukārt citās valstīs ir bakalaura programmas, kas tiek uzskatītas par līdzvērtīgām šādam grādam mītnes valstī. Šo valstu izglītības iestādes parasti izsniedz veterinārmedicīnas bakalaura grādu vai līdzīgus bakalaura grādus. Tomēr šīs programmas sastāv no aptuveni sešu gadu studijām, nevis parastās četru gadu prasības lielākajai daļai bakalaura grādu programmu. Tā kā lielākajai daļai valstu būs jāpabeidz licencēšanas process, lai praktizētu pēc absolvēšanas, lielākā daļa izglītības programmu koncentrēsies uz praksi šajā jomā, kā arī atbilst normatīvajām prasībām, lai kārtotu attiecīgos licencēšanas eksāmenus.
Ziemeļamerikas puslodes valstīs, piemēram, ASV un Kanādā, parasti topošajiem veterinārārstiem ir jāpabeidz akreditētas veterinārās grāda programmas, kas piešķir veterinārmedicīnas doktora grādu. Šāda programma parasti sastāv no četriem studiju gadiem, kas pārsniedz bakalaura grāda līmeni. Lai kvalificētos uzņemšanai programmā, kandidātiem ir jāsaņem bakalaura grāds, kas koncentrējas uz bioloģijas zinātni vai pirmsveterināro kursu darbiem. Pēc veterinārmedicīnas doktora programmas beigšanas studentiem parasti ir jāpabeidz veterinārmedicīnas rezidentūra, pirms viņi kļūst tiesīgi kārtot nepieciešamos licencēšanas eksāmenus.
Pretēji Ziemeļamerikas modelim daudzas valstis izmanto bakalaura izglītības modeli, lai sagatavotu kandidātus daudzām profesionālajām profesijām. Parasti šajās veterinārijas grāda programmās tiks piešķirts viens no vairākiem bakalaura grādiem, tostarp veterinārmedicīnas bakalaurs, veterinārmedicīnas un ķirurģijas bakalaurs un veterinārijas zinātņu bakalaurs. Šāds izglītības sagatavošanas modelis ir sastopams Apvienotajā Karalistē un Austrālijā, kā arī citās Eiropas valstīs. Programmu ilgums atšķiras atkarībā no izglītības iestādes un normatīvajām prasībām, taču parasti līdz pabeigšanai paiet no pieciem līdz sešiem gadiem.
Tomēr izglītības kvalifikācijas nodošana starp valstīm ne vienmēr ir vienkārša. Bieži vien noteicošais faktors ir tas, vai apmeklētajām veterinārijas grāda programmām ir atbilstoša akreditācija, kas ir vienāda ar vai pārsniedz standartus abpusējā jurisdikcijā. Piemēram, akreditācijas datu pārsūtīšana starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu ir diezgan vienkārša, jo ir noslēgtas savstarpējas vienošanās un tiek izmantoti tie paši standarta eksāmeni, lai noteiktu tiesības saņemt licenci. Piemēram, kandidātiem, kas dodas no Apvienotās Karalistes uz Amerikas Savienotajām Valstīm ar bakalaura grādu veterinārajā zinātnē, var rasties problēmas, un viņiem joprojām ir jāpabeidz veterinārmedicīnas doktora programma, lai iegūtu tiesības uz licenci praksei Amerikas Savienotajās Valstīs.