Kādi ir dažādi Zemes zinātnes programmu veidi?

Tāpat kā norāda nosaukums, zemes zinātne attiecas uz zinātnes nozari, kas galvenokārt nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar zemi. Tādējādi zemes zinātnes programmās ir iekļautas tās studiju jomas, kas ir saistītas ar zemes taustāmajām īpašībām vai ir saistītas ar tām. Zemes zinātnes programmās ietilpst ģeoloģija, kā arī augsnes zinātne. Citas zemes zinātnes programmas ietver ģeogrāfiju un okeanogrāfiju, kā arī atmosfēras zinātņu izpēti.

Zemes zinātnes programmās ir iekļauta ģeoloģija, studiju joma, kas balstās uz koncentrētu planētas akmeņaino aspektu analīzi, ieskaitot dažādus komponentus un minerālus, kas veido identificētos akmeņus. Tas ir saistīts ar faktu, ka iežu atrašanās vieta, kā arī citi faktori ietekmē iežu sastāvu. Kā tādiem akmeņiem, kas veidojušies apgabalos zem ūdens, ir īpašas īpašības, kas tos atšķir no citiem akmeņiem, kas varētu būt veidojušies no vulkāniem vai cita veida fiziskiem apstākļiem. Pateicoties ģeoloģijas zinātnei, ģeologi var veikt izglītotu vai aprēķinātu novērtējumu ne tikai par iežu sastāvdaļām. Viņi var arī noteikt pēc citām iežu pazīmēm un īpašībām, kāda veida vides apstākļi pastāvēja šajā apgabalā tajā laikā, kas palīdz vairāk izgaismot apstākļus, kas pastāvēja jau sen.

Okeanogrāfija ir vēl viena iekļaušana zemes zinātnes programmās, kuras mērķis ir izprast jūras ekosistēmu, tostarp dažādus komponentus, kas veido ekosistēmu. Šādi komponenti ietver dažādu organismu izpēti, kas apdzīvo ekosistēmu. Tas ir saistīts ar faktu, ka daži radījumi var izdzīvot jūras vai sālsūdens biotopos, bet citi var izdzīvot tikai saldūdens biotopos, lai gan citi spēj izdzīvot abos biotopos. Citas iezīmes, kas pētītas šajā zemes zinātnes nozarē, ir ūdens uzvedība šajā ekosistēmā, kā arī ūdens sastāvdaļas, tostarp sāļuma līmenis.

Atmosfēras zinātnes ir zemes zinātnes programmu nozare, kas vairāk nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar atmosfēru. Meteoroloģija ir šīs zinātnes apakšnozare, kas nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar laikapstākļiem un to uzvedību. Tieši šis apakšlauks sniedz iespēju meteorologiem pētīt laikapstākļu modeļus un veikt precīzas prognozes par turpmāko laika apstākļu stāvokli.