Smaganu asiņošana bieži rodas pēc intensīvas zobu tīrīšanas. Dažreiz to sajauc ar normālu reakciju, bet tas var liecināt par smaganu slimību. Hroniska smaganu asiņošana var liecināt par nopietnākām pamata slimībām, piemēram, anēmiju vai leikēmiju.
Tomēr visizplatītākais smaganu asiņošanas cēlonis ir nepilnīga aplikuma noņemšana no smaganu līnijas. Tas noved pie gingivīta jeb smaganu iekaisuma. Ja aplikums netiek regulāri noņemts no zobiem, tas sacietēs un veidos zobakmeni. Zobakmens palielina asiņošanu un var izraisīt periodontītu, progresējošu smaganu slimības formu, kurā smaganas atdalās no zobiem.
Vēl viens bieži sastopams smaganu asiņošanas cēlonis ir traumas vai traumas. Nepareiza zobu diegu vai zobu tīrīšana, zobu izņemšana un slikti pieguļošas protēzes var izraisīt smaganu traumas. Asiņošanu var veicināt arī apdegumi, ko izraisa karsts ēdiens, sitieni pa seju vai svešķermeņu ievietošana.
Uztura trūkums retos gadījumos var izraisīt smaganu asiņošanu. C vitamīna trūkums, ko sauc arī par skorbutu, var izraisīt asiņošanu un iekaisumu. Niacīna deficīts jeb pellagra izraisa piena sēnīti, infekciju un smaganu asiņošanu. Šos trūkumus var novērst ar uztura bagātinātājiem un uzlabotu uzturu.
Zāļu, piemēram, kalcija kanālu blokatoru, lietošana var izraisīt smaganu audu aizaugšanu. Tas apgrūtina aplikuma noņemšanu un palielina gingivīta risku. Aspirīns un citas asins retināšanas zāles novērš asins recēšanu, bloķējot enzīmus, kas dziedē plosītos asinsvadus. Tas bieži izraisa smaganu asiņošanu pacientiem, kuri saņem aspirīna, varfarīna vai heparīna terapiju.
Vēl viens smaganu asiņošanas avots ir vīrusu un sēnīšu infekcijas. Akūts herpetisks gingivostomatīts ir vīrusu infekcija, ko izraisa herpes simplex vīruss. Tā rezultātā smaganas kļūst sāpīgas, asiņotas un apsārtušas. Strazds ir sēnīšu infekcija, ko izraisa pārmērīga baktēriju augšana mutē. Šīs baktērijas veido baltu plēvi mutē, kas kairina smaganas un izraisa asiņošanu.
Grūtniecības laikā piedzīvotās hormonālās izmaiņas var pasliktināt vieglu gingivītu, izraisot smaganu asiņošanu. Sievietēm menopauzes periodā ir arī nosliece uz smaganu asiņošanu. Estrogēna līmeņa pazemināšanās izraisa smaganu saraušanos un izžūšanu. Smaganas sarūkot, tās vieglāk atdalās no zobiem, dodot baktērijām un zobakmenim vietu, kur savākties.
Smaganu asiņošanu bieži var novērst, ievērojot pareizu zobu higiēnu, regulāri apmeklējot zobārstu un ievērojot sabalansētu uzturu. Ja asiņošana ir smaga vai hroniska, vai to pavada citi neizskaidrojami simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar veselības aprūpes sniedzēju.