Infūzijas terapiju izmanto stāvokļiem, kas vai nu nereaģē uz perorāliem medikamentiem vai kuriem nepieciešama ilgstoša ievadīšana. To izmanto arī tādu medikamentu piegādei, kas nav pieejami tablešu veidā, piemēram, asins pagatavojumus un ķīmijterapijas līdzekļus. Infūzijas terapija ļauj piegādāt medikamentus pacientiem ar traucētu kuņģa-zarnu trakta sistēmu, kad kuņģis vai zarnu trakts nespēj pareizi apstrādāt un metabolizēt perorālos medikamentus. Infūzijas terapija ir noderīga arī pretsāpju zāļu ievadīšanai, izmantojot pārnēsājamus infūzijas sūkņus, kas vajadzības gadījumā piegādā izmērītas sāpju zāļu devas.
Terapija sastāv no zāļu ievadīšanas caur adatu vai katetru. Zāles injicē intravenozi, intramuskulāri vai membrānās ap muguras smadzenēm. Injicētos medikamentus organisms var izlietot gandrīz nekavējoties, savukārt iekšķīgi lietojamās zāles var kļūt neefektīvas pēc nonākšanas caur kuņģi un zarnu traktu. Terapija var būt lēns process, un tās pabeigšana var ilgt stundas. To var veikt slimnīcā, ambulatorā infūzijas komplektā vai mājās infūzijas terapeita uzraudzībā.
Uz šo terapiju reaģē daudzas dažādas slimības un stāvokļi, tostarp noteiktas infekcijas, vēzis, multiplā skleroze, hemofilija un imūndeficīti. Infekcijas bieži ārstē ar perorālām antibiotikām, bet nopietnām infekcijām, piemēram, celulītu vai sepsi, nepieciešama agresīvāka ārstēšana. Šāda veida terapija piegādā antibiotikas tieši pacienta sistēmā. Pret meticilīnu rezistentas Staphylococcus aureus (MRSA) infekcijas bieži ārstē ar intravenozām antibiotikām, jo baktērijas ir rezistentas pret lielāko daļu perorālo antibiotiku.
Daži vēža veidi labāk reaģē uz ķīmijterapijas infūziju nekā uz ķīmijterapiju tablešu veidā. Citas slimības ir jāārstē ar produktiem, kas nav pieejami tablešu veidā un jāievada infūzijas veidā. Imūnglobulīnu, asins produktu, lieto multiplās sklerozes ārstēšanai, un to pacientam ievada ar infūzijas terapiju. Hemofilija un imūnsistēmas traucējumi tiek ārstēti arī ar asins pagatavojumiem, kas tiek ievadīti intravenozi.
Minerālu un vitamīnu deficīta traucējumus dažkārt izraisa pacienta nespēja pareizi absorbēt un metabolizēt nepieciešamās uzturvielas caur kuņģa-zarnu trakta sistēmu. Infūzijas terapija apiet kuņģa-zarnu trakta sistēmu un intravenozi piegādā nepieciešamās uzturvielas. Šo terapiju bieži lieto pacientiem ar anēmiju, ko izraisa nespēja pareizi absorbēt dzelzi.
Papildus stāvokļiem, kurus vislabāk var ārstēt ar infūzijas terapiju, ir vairākas reizes, kad terapija tiek aizstāta ar parasto ārstēšanu. Fiziski ierobežojumi, piemēram, rīšanas traucējumi, var prasīt ārstēšanu ar infūziju. Vai arī tradicionālās perorālās zāles nepanesības gadījumā var būt nepieciešama arī zāļu intravenoza ievadīšana.