Labākie padomi asteru sēklu stādīšanai attiecas uz atlasi, laiku un atrašanās vietu. Asteres audzēšana lielākajā daļā klimatisko apstākļu ir vienkārša, jo zieds ir salīdzinoši izturīgs un neprasa īpašus augsnes vai gaismas apstākļus. Dārznieki var iegūt vairāk no savas audzēšanas pieredzes, veltot dažus mirkļus, lai izplānotu, kad tie sāksies, kur stādīt un vai viņi vēlas, lai iegūtie ziedi iegūtu noteiktu formu, rakstu vai organizāciju.
Lielāko daļu laika asteru sēklas augs visur, kur tās tiek izmētātas. Izkaisot asteres zālienā vai atklātā laukā, parasti ziedēs vasarā neatkarīgi no tā, vai dārznieks kādreiz rūpējas par augiem. Tomēr mērķtiecība bieži vien nodrošina labāku augšanas pieredzi, un tā var būt noderīga ainavu plānošanā. Dārznieki, kuri plāno savu audzēšanas pieredzi, parasti gūst vairāk no tā nekā tie, kuri izmanto nejaušāku pieeju.
Pirmā lieta, kas dārzniekam jādara, ir noteikt, kāda veida asteres ziedu viņš vai viņa vēlas audzēt. Asterēm ir daudz dažādu šķirņu. Aster ģints, kuras zinātniskais nosaukums ir Asteraceae, ietver vismaz 25 atšķirīgas sugas. Visi ir līdzīgi un vairums aug gandrīz jebkur, taču tiem ir atšķirīgs izmērs, krāsa un ziedēšanas periodi. Dārznieki, kuri nopietni vēlas kultivēt asteru sēklas, būtu saprātīgi izpētīt sugas, kas aug savā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir optimizētas to konkrētajiem augsnes vai citiem biotopa apstākļiem vai kurām ir vēlama krāsa un stublāju augstums.
Kad sēklas ir atlasītas, laiks kļūst diezgan svarīgs. Asterēm ir ļoti ātrs dīgtspējas periods, kas bieži vien sadīgst nedēļas līdz desmit dienu laikā pēc sākotnējās stādīšanas. Sēklas, kas iesāktas telpās, parasti var stādīt jebkurā laikā, bet ārpusē dārzniekiem pirms pēdējām salnām jāpagaida. Vēlas sals jauniem asteru sēklu asniem bieži ir nāvējošas.
Asteru sēklas jāstāda zem ļoti plānas augsnes slāņa, parasti ne vairāk kā ¼ collas (apmēram 6 mm) dziļā vietā, kur ir pilna saules iedarbība. Mēslojuma pievienošana vai īpaši izveidotas ziedēšanas augsnes izmantošana palīdzēs sēklām sākt augt, un vēlāk sezonā var iegūt spēcīgākus, pilnīgākus ziedus. Daudzi dārznieki pievieno mēslojumu, kad parādās pumpuri, bet mēslošana sēklu stadijā bieži vien dod vēl lielāku priekšrocību, jo ļauj sēklām no paša sākuma uzkrāt un saglabāt nepieciešamās barības vielas.
Sākumā augsne ir jāsamitrina, bet ne piesātināta. Asterēm parasti klājas daudz labāk sausuma laikā nekā plūdos, un pārāk daudz ūdens var kavēt to dīgtspēju un augšanu. Asteru augu kopšanai ir nepieciešamas regulāras ūdens pārbaudes un pareiza drenāža, īpaši agrīnā dīgtspējas stadijā.
Daudzi dārznieki izvēlas sākt asteru sēklas iekštelpu podos kā augu kontroles līdzekli. Jaunus asnus var audzēt vidē ar kontrolētu temperatūru, kas palīdz veidot izturīgus pamatus. Šī metode arī dod dārzniekiem lielāku kontroli pār iespējamo dārza izkārtojumu.
Ja asteru sēklas ir paredzētas, lai aizpildītu tukšus pagalma plankumus vai pievienotu krāsu nelabojamai vietai, var būt vēlama nejauša stādīšana. Dārznieki bieži sēj asteru sēklas kā daļu no plānotā dārza dizaina, taču tas prasa rūpīgāku atstarpi starp augiem un apzinātu krāsu organizēšanu. Sākot iekštelpās, dārzniekiem ir laiks novērot, kuri ziedi ir noziedējuši, kā arī novērtēt to individuālās īpašības. Pagalma pārstādīšana var būt daudz apzinātāka, ja stādus izvieto no paša sākuma. Ārā uzdīgušos asteru stādus dažkārt var pārvietot vai pārkārtot sezonas vidū, taču tas bieži vien ir daudz grūtāk.