Dramaturgam vienmēr jāpatur prātā sava medija ļoti vizuālais aspekts. Dialogs ir svarīgs, taču bez interesantas darbības uz skatuves publikai var palikt garlaicīgi. Viens no labākajiem padomiem, ko vajadzētu atcerēties iesācējiem dramaturgiem, ir koncentrēties uz to, lai būtu labs rakstnieks, nevis režisors. Veiksmīgu lugu studēšana scenārija veidā ir būtisks padoms dramaturgam, lai iemācītos uzlabot savu amatu. Ļoti svarīgi ir arī spēt radīt lugas tādā garumā, kādu vēlas noteikts teātris vai festivāls.
Dramaturgiem jāvingrinās rakstīt dažādos garumos un formātos, piemēram, viena vai trīs cēlienu versijās, kā arī ar pārtraukumu vai bez pārtraukuma. Dažos festivālos populāras ir desmit minūšu lugas, savukārt teātrim var būt nepieciešamas pusotras stundas ilgas izrādes. Parasti viencēliena izrāde ilgst mazāk nekā stundu, taču visos gadījumos dramaturgam jāievēro konkrētas norises vietas noteiktais laiks.
Topošajiem dramaturgiem regulāri jāredz lugas, kā arī jāizpēta scenāriji. Mācīšanās, kā kaut kas rakstīts scenārijā tiek pārnests uz skatuvi, ir prasme, ko jaunie dramaturgi var viegli nepamanīt, tomēr tā var atšķirties starp panākumiem šajā profesijā vai to, ka tiek uzskatīts par viduvēju. Skatoties un lasot lugas, dramaturgiem ir jāpārbauda gan tas, kas, viņuprāt, darbojas un kas ne.
Lai dramaturgs tiktu labā nozīmē pamanīts, ir ļoti svarīgi būt oriģinālam. Viņam vai viņai ir jāsaka kaut kas svaigs un atšķirīgs no citu dramaturgu darbiem. Mēģinot to paveikt, joprojām ir jāizveido pieņemams skripta formāts, kas nedod pārmērīgu virzienu. Piemēram, režisora uzdevums ir instruēt aktieriem, kādas emocijas vajadzētu izjust varoņiem un kā tās būtu detalizēti jāattēlo, bet rakstnieks var un viņam vajadzētu ievērot līniju toni dialogā vai darbībā, piemēram, “Marija”. : (īgni) “Nu, tad tikai ej!” (aizcirta durvis).
Scenārija darbību pieminēšana, piemēram, durvju aizciršana vai aktieris, kas pārvietojas no vienas telpas uz otru, dramaturgiem ir galvenais, ko pievienot skatuves norādes, taču tiem nevajadzētu būt detalizētiem. Dramaturgam vienmēr vajadzētu “parādīt”, nevis “pastāstīt”, kur vien iespējams, vienlaikus nodrošinot spēcīgu dialogu, kas ir reālistisks katram varonim. Izmaksu faktoram par nepieciešamajām skatuves dekorācijām ir jābūt dramaturga prātā, kamēr viņš vai viņa raksta, taču idejai par vizuālu iespaidīgas darbības izrādi joprojām ir jābūt veiksmīgam dramaturgam.