Kādi ir labākie padomi medmāsu eseju rakstīšanai?

Māsu esejām ir jāparāda studenta zināšanas par šo priekšmetu, papildus tam, ka tās ir labi uzrakstītas un iegūtas. Iekļautajai informācijai ir jābūt uzticamai un jānāk no augsti novērtētām organizācijām. Pēc absolvēšanas medmāsām tiek dota liela atbildība ar nelielu kļūdu iespēju, un medmāsas esejas atspoguļos potenciālās medmāsas uzticamību. Tāpat kā eseju rakstīšanai kopumā, arī medmāsu esejām ir jābūt kodolīgām, pārbaudāmām un lasāmām nespeciālistam. Pat ja rakstīšana un gramatika nav skolēna stiprās puses vai arī turpmāk netiks izmantotas daudz, no viņa tiks sagaidīta pienācīga eseja.

Lai gan esejā ir jāiekļauj studenta zināšanas gatavajā projektā, statistika un citi svarīgi fakti ir vēlreiz jāpārbauda un jānorāda. Pat labākās medmāsas sajauc vai aizmirst lietas, taču viņu rīcība ir balstīta uz 100 procentiem pārbaudāmiem faktiem. Māsu studenti var pierādīt gan savas zināšanas, gan uzticamību, rakstot māsu esejas, atsaucoties uz mācību grāmatu vai cienījamu valdības vai oficiālas organizācijas vietni.

Turklāt labākās māsu esejas aptver konkrētu tēmu, nevis kopumu. Piemēram, esejā var apspriest, kā ārstēt konkrētu slimību, piemēram, lauztu roku vai urīnceļu infekciju. Kā vēl viens piemērs, eseja varētu pievērsties ētikas un privātuma tēmai saistībā ar profesiju. Studentam ir arī jāizvēlas esejas mērķis un jāpieturas pie tā, neatkarīgi no tā, vai tas ir pārliecināt, informēt vai izpētīt kādu aprūpes aspektu.

Pirms galīgā uzmetuma izveides ir svarīgi izveidot pirmo uzmetumu un pēc tam vismaz sekot tam otrajam uzmetumam. Daži cilvēki saka, ka rakstīšana ir puse darba, bet pārskatīšana ir otra puse. Tas bieži vien ir taisnība, jo medmāsu studenti var pavadīt tikpat daudz laika, rediģējot melnrakstus, cik viņi tos rakstot. Viens no padomiem, ko daži cilvēki izmanto, lai pārskatītu savus dokumentus, ir tos izdrukāt un pēc tam izpētīt drukāto kopiju. Dažreiz šajā formā ir vieglāk pamanīt kļūdas, turklāt to ir vieglāk nēsāt līdzi un pētīt nekā klēpjdatoru.

Visbeidzot, medmāsu studenta esejā ir jāpieliek patiesas pūles. Dažkārt skolēni iekrīt domu gājienā, ka viņiem nav vajadzīgas konkrētas prasmes vēlamajai profesijai. Reizēm tā ir taisnība, un prasme tiek reti izmantota. No otras puses, medmāsām parasti ir jāraksta, lai gan šī rakstīšana var nebūt tik plaša kā māsu esejas.