Kādi ir labākie padomi orķestra noskaņošanai?

Lai mēģinājuma vai uzstāšanās laikā skanētu labi, orķestriem rūpīgi jānoskaņo pirms katras izrādes. Orķestra skaņošana ir sarežģīta māksla, jo diviem līdz trīs desmitiem mūziķu, kuri visi spēlē dažādu kvalitāšu instrumentus, kaut kādā veidā jāmēģina panākt, lai nots skanētu vienādi cauri visai grupai. Process varētu būt vienkāršāks, ja mūziķi apzinās noskaņošanai nepieciešamo laiku, skaņdarbam nepieciešamos instrumentus, sava instrumenta skanējumu, svarīgus toņus un pareizu sagatavošanos pirms kāpšanas uz skatuves.

Pārāk bieži orķestri izjūt gaidošās publikas spiedienu, lai viņi steidzas cauri skaņošanas procesam. Rezultāts ir tāds, ka orķestra dalībnieki sākotnējo skaņu no obojas uztver vairāk kā signālu spēlēt, nevis signālu klausīties. Tā ir liela problēma orķestra noskaņošanā, jo, lai gan obojas spēj nodrošināt ļoti konsekventu As, var paiet dažas sekundes, līdz obojists, kurš pats klausās viņa radīto skaņu, iedzīvojas vislabākajā, stabilākajā. , pilnu toni viņš var radīt. Labam obojistam nav vajadzīgs ilgs laiks, lai radītu labu skaņu, taču orķestra dalībniekiem joprojām ir vajadzīgs laiks, lai internalizētu obojista radīto skaņu, pirms viņi mēģina noskaņot.

Otrkārt, instrumentācija dažkārt nosaka, kura orķestra skaņošanas metode patiesībā ir vislabākā. Piemēram, darbā, kurā izmantotas tikai klavieres un stīgas, obojists nav. Šajā gadījumā koncertmeistaram ideālā gadījumā vajadzētu paņemt savu A no klavierēm, kuras nevar noskaņot, un pēc tam dot savu A pārējai grupai. Cits piemērs ir, ja darbā ir ietverts drona skaņas signāls, un tādā gadījumā dronu atskaņojošās sadaļas galvenais mūziķis var vēlēties skaņot dronu, lai to noskaņotu. Tādējādi režisori varētu vēlēties būt nedaudz elastīgi attiecībā uz to, kurš mūziķis nodrošina regulēšanas toni, un visiem mūziķiem vajadzētu ērti izklausīties noskaņošanas atsauces toni citiem grupas dalībniekiem.

Orķestra skaņošanā ar orķestrācijas jēdzienu ir saistīta ideja par tembru jeb skaņas kvalitāti. Lai gan obojai ir stabils instruments no augstuma perspektīvas, tai ir ievērojami atšķirīgs tonis nekā jebkuram citam instrumentam. Dažiem mūziķiem tembru atšķirību dēļ ir daudz vieglāk noskaņoties ar instrumentiem savā ģimenē. Saskaņā ar šo principu, lai gan obojas augstums var kalpot kā atsauce, katras sadaļas principi vadītu katras sadaļas regulēšanu. Tas varētu būt labs risinājums, ja gabals patiešām izceļ katru sadaļu.

Ceturtā problēma ar orķestra noskaņošanu ir mūziķa prāta stāvoklis. Pat apmācīti profesionāli mūziķi joprojām var saņemt adrenalīna pieplūdumu un justies satraukti pirms spēlēšanas uz skatuves. Pierasts skaņošanas laikā spēlēt pārāk skaļi, ja ne nervozitātes vai adrenalīna, tad parasti zemapziņas vēlmes dēļ publikai pateikt “Esmu klāt un gatavs spēlēt! Klausieties, cik labi es izklausos! Ir noderīgi neļaut emocijām vadīt to, kas notiek regulēšanas procesā. Spēlējiet tikai tik skaļi, cik nepieciešams, lai skaidri dzirdētu noregulēšanas toņus ar labu toni.

Turklāt noteiktiem instrumentiem ir daudz svarīgāk noskaņot dažādas notis nekā citiem. Piemēram, pikolo vai flautas instrumenta augšējā diapazona noskaņojums parasti ir svarīgāks, savukārt klarnetists var vēlēties pārbaudīt savus rīkles toņus. Dodieties uz priekšu un pārbaudiet tos toņus bezmaksas atskaņošanas laikā, kas notiek pirms oficiālā obojistes koncerta A vai tiklīdz citiem mūziķiem ir bijusi iespēja noskaņot savu As. Lai gan “noklausīties” katras instrumentu grupas zemākajos toņos ir labs padoms, daži zemāki instrumenti, piemēram, fagots, nav tik uzticami skaņošanai, tāpēc noregulējiet to, kas ir konsekvents, ne vienmēr balstoties uz diapazonu.

Pēdējais padoms koncertu noskaņošanai, lai gan tas var šķist pašsaprotams, ir tāds, ka pirms izkāpšanas uz skatuves ir obligāti jāpiekļūst pēc iespējas tuvāk “skaņai”. Tas tiek darīts, lai noskaņošana uz skatuves būtu minimāla un aizņemtu mazāk laika. Diriģents nevēlas, lai instrumenti būtu noskaņoti vairāk nekā to dara instrumentālisti vai publika, un gaidīs, lai pareizi izietu noskaņošanas procesu, taču viņš tomēr vēlas būt efektīvs un pēc iespējas ātrāk tikt pie mūzikas, lai gūtu labumu auditorija.