Ir pieejami ļoti daudzi padomi par pareizrakstību ar disleksiju. Daudzi cilvēki ar disleksiju koncentrējas uz pareizrakstības noteikumu apgūšanu, nevis konkrētu vārdu apguvi. Citi izmanto multisensoru pieeju, lai pareizrakstība būtu vizuāla, dzirdama un taustes, nevis vienkārši vizuāla.
Disleksija ir plašs mācīšanās traucējums, kas galvenokārt pazīstams ar to, ka apgrūtina lasīšanu un rakstīšanu. Bieži vien cilvēkiem ar disleksiju ir grūti atpazīt vai atcerēties burtu un vārdu izskatu un skanējumu. Lai kļūtu par labāku pareizrakstību, viņam vai viņai ir jāiepazīstas ar katru burtu un to apvienošanas noteikumiem, lai radītu noteiktas skaņas. Īsāk sakot, personai ar disleksiju ir jāapgūst fonikas noteikumi.
Skolotāji bērniem ar disleksiju bieži cenšas atvieglot mācīšanos, mācot pareizrakstību, pamatojoties uz struktūru. Izplatīts paņēmiens ir katru nedēļu koncentrēties uz konkrētu pareizrakstības noteikumu vai veidu, piemēram, “i pirms e” vai vārdiem ar galotni “-tion”. Pēc tam students var pievienot noteikta veida vārdus katru nedēļu, pastāvīgi pārskatot.
Šī uz struktūru balstītā mācīšanās palīdz arī citā svarīgā pareizrakstības aspektā, proti, korektūru. Pēc vārda, teikuma vai rindkopas uzrakstīšanas personu var apmācīt rūpīgi izrunāt katru vārdu, pārbaudot pareizrakstību. Korektūra ir būtiska prasme katram rakstniekam, taču tā var būt īpaši svarīga tiem, kam ir pareizrakstība ar disleksiju.
Vēl viena metode, multisensorā mācīšanās, ietver vairāku maņu izmantošanu burtu atpazīšanai. Pievēršot rūpīgu uzmanību burta sajūtai, redzēšanai un dzirdēšanai, izglītojamajiem ar disleksiju var atcerēties burta formu, izskatu un skaņu. Daudzi skolēni mācās labāk, jūtot paceltus burtus vai burtu izgriezumus. Tāpat burtu un vārdu izsekošana vai rakstīšana gaisā var palīdzēt skolēniem tos labāk atcerēties.
Tā kā pareizrakstības apguve ar disleksiju ir ilgs process, var būt īpaši svarīgi, lai skolēnam nekļūtu garlaicīgi vai nepārņemtu mācību priekšmetu. Īsus mācību periodus ir vieglāk uztvert un atcerēties nekā garas, nogurdinošas sesijas. Turklāt daudzi cilvēki uzskata, ka krāsu maiņa, rakstāmrīki un pat papīra veids var noturēt viņu prātu un padarīt pareizrakstību vieglāk atcerēties.
Dažādi citi padomi par pareizrakstību ar disleksiju ietver kartīšu izmantošanu un atkārtošanu. Pareizrakstības izruna, kurā lasītājs vārdu izrunā fonētiski, var būt noderīga, jo īpaši vārdiem, kas neievēro vienkāršu noteikumu. Daži cilvēki ar disleksiju atklāj, ka, izmantojot noteiktas krāsas papīru, tinti vai pārklājumus, viņu acis var vieglāk koncentrēties uz vārdiem, mazinot tendenci redzēt mainīgus burtus.