Ofloksacīnu un ornidazolu var izmantot dažādu baktēriju, sēnīšu un parazītu izraisītu infekciju ārstēšanai. Dažos reģionos pacientu ērtībām tās ir pieejamas kombinētās tabletēs; zāles var lietot arī neatkarīgi. Medicīnas pakalpojumu sniedzējs var ieteikt šo iespēju pacientam, kurš, šķiet, ir labs kandidāts terapijai, pamatojoties uz diagnozi un vēsturi. Tas nav ieteicams cilvēkiem, kuri slikti reaģē uz hinolonu antibiotikām vai kuriem ir zināma alerģija pret kādu no šīm zālēm.
Viens no izplatītākajiem šīs zāļu kombinācijas lietojumiem ir kuņģa-zarnu trakta infekciju, kas izraisa caureju un diskomfortu, ārstēšanai, tostarp amēbu un vienšūņu izraisītām infekcijām. Pacienti to var lietot arī urīnceļu infekciju, kā arī mutes dobuma un maksts sēnīšu infekciju gadījumā. Vēl viens ofloksacīna un ornidazola lietojums ir elpceļu infekciju, piemēram, bronhīta un pneimonijas, ārstēšana, ko sarežģī agresīvu baktēriju klātbūtne. Visos šajos gadījumos terapijas kursi var būt salīdzinoši īsi, parasti no trim līdz piecām dienām.
Dažas seksuāli transmisīvās infekcijas, piemēram, gonoreja un hlamīdijas, arī ir ārstējamas ar ofloksacīnu un ornidazolu. Īsais terapijas kurss var būt noderīgs šādu stāvokļu ārstēšanā, jo tas palielina iespēju, ka pacients ievēros terapiju, likvidējot infekciozos organismus. Pacientiem, kuri pabeidz zāļu lietošanas kursus, ir mazāka iespēja piedzīvot recidīvu vai veicināt zāļu rezistences attīstību, kas varētu padarīt turpmākās infekcijas grūtāk ārstējamas.
Ofloksacīna un ornidazola kombināciju var lietot arī Hansena slimības jeb spitālības ārstēšanai. Zāles var izmantot kā daļu no lielāka ārstēšanas plāna, kas var ietvert citas zāles. Tie var būt ļoti efektīvi īsā laika periodā, samazinot laiku, kas pacientam jāpavada ārstēšanā, lai likvidētu slimības izraisītās baktērijas. Papildus ieguvumam pacientam tas palīdz novērst organismu izplatīšanos pārējā sabiedrībā.
Cilvēkiem, kuri lieto ofloksacīnu un ornidazolu, var rasties tādas blakusparādības kā paaugstināta gaismas jutība un diskomforts kuņģa-zarnu traktā. Ir iespējamas arī smagas blakusparādības, piemēram, izsitumi un apgrūtināta elpošana, kas norāda uz alerģisku reakciju pret vienu vai abām zālēm. Ja tie attīstās, pacientam tie jāapspriež ar medicīnas speciālistu, lai noteiktu nākamo soli, piemēram, pāreju uz citām zālēm infekcijas ārstēšanai.