Papagailes kā mājdzīvnieka plusi un mīnusi var nedaudz atšķirties atkarībā no konkrētā dzīvnieka, kā arī no cilvēka, taču kopumā putnu mazais izmērs, vizuālā pievilcība, kā arī intelekts un atsaucība ir lielākie plusi. Papagaiļu kopšana parasti nav sarežģīta un prasa tikai minimālas piegādes, kas var būt izdevīgi; turklāt dzīvniekiem parasti nav vajadzīga tieša uzraudzība, kā to dara daudziem citiem mājdzīvniekiem. No otras puses, putni bieži rada lielu nekārtību, un būru tīrīšana, kas nepieciešama sanitāro apstākļu uzturēšanai, var būt plaša. Laiks ir arī problēma attiecībā uz apmācību. Saimniekiem, kuri vēlas putnus, kas spēj trikus un atdarināt vārdus, parasti ir jāpavada daudz laika, lai tos apmācītu, un daži putni, protams, ātrāk mācās nekā citi. Papagailis parasti var uzturēties ar būros gatavotu barību un ūdeni vienu vai divas dienas, taču īpašniekiem, kuri bieži ceļo vai kuri ilgstoši atrodas prom no mājām, var būt nepieciešams atrast kādu, kas periodiski pārbaudītu mājdzīvnieku un pēc tā sakoptu, un papildināt tās krājumus, kā arī nodrošināt to ar zināmu sociālo stimulāciju. Papagaiļi, kuri lielāko daļu sava laika pavada vieni, var kļūt nomākti un atturīgi.
Vizuālā pievilcība
Dažās pasaules daļās papagaiļi ir pazīstami arī kā viļņveidīgie papagaiļi, un tie pieder lielai mazu papagaiļu grupai, kurā ietilpst zeltpapagaili, kvēkerpapagaili un mūkpapagaili. Papagailes izcelsme meklējama Austrālijā, kur šīs zemes aborigēnu tautas tos sauca par viļņveidīgajiem papagaiļiem. Daudzi cilvēki uzskata, ka papagaiļi ir vizuāli pievilcīgi to rakstu un spilgto krāsu, piemēram, košo zaļo, zilo un dzelteno krāsu, dēļ. Tie bieži atgādina papagaiļus, taču ir ievērojami mazāki un mēdz būt arī lētāki.
Intelekts un atsaucība
Papildus dinamiskajai ārpusei papagailes tiek uzskatītas par sabiedriskiem un inteliģentiem dzīvniekiem. Papagailis kā mājdzīvnieks patīk īpašniekiem, kuri meklē kompanjonu, ar kuru viņi varētu sazināties. Tie ir ļoti sabiedriski putni, un viņiem patīk mijiedarboties ar cilvēkiem, putniem un pat citiem dzīvniekiem. Viņi bieži apgūst uzvedību un atdarina balsis un toņus, un ir zināms, ka daži papagaiļi iemācās vairāk nekā 100 vārdu garus vārdus. Viņi nevar sarunāties tik daudz, cik var atdarināt, taču viņi labi reaģē uz norādēm un noteiktām apgūtām verbālām komandām.
Nepieciešamas minimālas izejvielas
Liela priekšrocība papagailes turēšanai salīdzinājumā ar daudziem citiem mājdzīvniekiem ir faktā, ka tas var būt salīdzinoši lēts un viegli kopjams. Papagailim ir nepieciešams tikai tīrs, mazs būris ar asaru un atbilstošu barību un ūdeni; Parasti tiek ieteikts arī sēpijas kauls un minerālu bloks knābja vīlēšanai, kā arī dažas rotaļlietas, lai tas būtu laimīgs. Papagailēm parasti patīk atstarojošas virsmas, piemēram, spoguļi un rotaļlietas, kas rada troksni, īpaši zvani un grabulīši.
Nepieciešamie materiāli parasti nav ļoti dārgi. Kas attiecas uz mājdzīvniekiem, arī paši putni parasti nav īpaši dārgi. Protams, par dažiem retākiem krāsu modeļiem un specializētām šķirnēm būs lielākas summas, taču kopumā standarta papagaiļi ir ļoti pieņemami.
Netīrs
Galvenais papagaiļu turēšanas trūkums ir tas, ka tie var būt ļoti netīri. Parasti saimnieki sēklas, spalvas un fekālijas atrod arī ārpus būra. Turklāt, tā kā papagailes mēdz atbrīvoties no atkritumiem aptuveni ik pēc 15 minūtēm, to būri ir bieži jātīra. Regulāri jāpārbauda arī papagailes ūdens padeve, jo zināms, ka tās piesārņo dzeramo un vannas ūdeni ar fekālijām.
Dažiem īpašniekiem problēma var būt arī troksnis. Ir zināms, ka papagaiļi ir arī ļoti skaļi un skaļi, it īpaši agrās rīta stundās, kad saule pirmo reizi uzlec.
Apsvērumi par apmācību
Lai gan papagailes ir inteliģentas, visinteresantākie un zinošākie putni parasti ir pavadījuši daudz laika, strādājot, lai uzlabotu savas prasmes un praktizētu savas spējas kopā ar saimniekiem. Ir vairāki noteikti apmācību plāni, kas ir publicēti, taču īpašniekiem parasti nav jāievēro stingrs plāns; tomēr viņiem parasti ir jāpavada daudz laika, strādājot ar saviem putniem un sarunājoties ar tiem, lai veicinātu verbālo attīstību un atdarināšanu. Cilvēki, kuri vienkārši atstāj savus putnus vienus būros, bieži vien ir vīlušies, ka tie nav tik saistoši, kā cerēts.