Kādi ir plusi un mīnusi, veicot IVF ārzemēs?

Mākslīgā apaugļošana (in vitro fertilizācija, IVF) nav viena vizīte, bet vairāku nedēļu process: olnīcu stimulācija ar hormonu injekcijām, regulāra folikulu augšanas kontrole ultrasonogrāfijā un asins analīzēs, olšūnu punkcija, embriju kultivēšana laboratorijā un embrija pārnese. Tieši šī struktūra nosaka gan ārvalstu klīnikas priekšrocības, gan trūkumus: daļu izmeklējumu var veikt dzīvesvietā, bet punkcija un pārnese notiek uz vietas klīnikā, tāpēc parasti nepieciešami vismaz divi braucieni un elastīgs darba grafiks.

Biežākie iemesli doties uz ārvalstīm ir donoru olšūnu vai spermas pieejamība, iespēja izmantot konkrētu laboratorijas metodi, gaidīšanas laiks un cena. Klīnikas, kas veic lielu procedūru skaitu, mēdz būt specializējušās sarežģītākos gadījumos, un dažās valstīs pakalpojumu grozs ir plašāks nekā Latvijā. Tāpat nozīmīga ir valsts tiesiskā vide: donoru anonimitātes noteikumi, embriju uzglabāšanas termiņi, ģenētiskās izmeklēšanas un surogātmātes statuss dažādās valstīs atšķiras, un tas, kas vienā valstī ir atļauts, citā var būt aizliegts.

Trūkumi lielākoties ir praktiski un juridiski. Izdevumi par ceļu, naktsmītni un atkārtotiem izmeklējumiem mēdz uzkrāties, un rezultāts nav garantēts nevienā klīnikā, tāpēc reāli jārēķinās ar vairākiem cikliem. Ja rodas komplikācijas, piemēram, olnīcu hiperstimulācijas sindroms, palīdzība būs jāmeklē Latvijā, kur ārstam nav pilnas informācijas par saņemto terapiju, ja pacients nav paņēmis līdzi izrakstus. Ārvalstu ārstniecības iestādi neuzrauga Veselības inspekcija, tāpēc sūdzība jāiesniedz attiecīgās valsts uzraudzības iestādei, bieži svešvalodā.

Mēdz jaukt divas atšķirīgas lietas: plānotu ārstēšanos ārvalstīs par saviem līdzekļiem un pārrobežu veselības aprūpi Eiropas Savienībā, kur noteiktos gadījumos daļu izmaksu var atlīdzināt pēc Latvijā noteiktajiem tarifiem, ja izpildīti iepriekšējas atļaujas un citi nosacījumi. Šo kārtību administrē Nacionālais veselības dienests, un atļauja jāsaņem pirms brauciena, nevis pēc tā. Tāpat mēdz sajaukt reklāmā minēto „veiksmes rādītāju" ar reālajām izredzēm: klīnikas to rēķina atšķirīgi, piemēram, uz sākto ciklu, uz pārnesi vai uz pacientu, un rādītāju būtiski ietekmē tas, cik sarežģītus gadījumus klīnika uzņem.

Ja lēmums par ārvalstu klīniku tomēr ir pieņemts, sakārtojiet dokumentu ķēdi. Paņemiet līdzi izmeklējumu rezultātu kopijas angļu valodā, saglabājiet visus klīnikas izrakstus ar lietoto medikamentu nosaukumiem un devām un uzreiz pēc atgriešanās nododiet tos savam ārstam Latvijā. Pierakstiet arī klīnikas ārkārtas kontakttālruni un noskaidrojiet, kā rīkoties, ja simptomi parādās naktī vai nedēļas nogalē. Šie soļi maksā maz, bet tieši to trūkums komplikāciju gadījumā rada lielākās problēmas.