Sirds išēmiskās slimības simptomi var atšķirties pēc biežuma un smaguma pakāpes. Daži no visbiežāk sastopamajiem simptomiem ir sāpes vai spiediens krūtīs vai elpas trūkums. Nopietnāki sirds išēmiskās slimības simptomi var būt mitra āda, sāpes plecos un slikta dūša. Dažiem pacientiem var būt arī nogurums, reibonis vai vēdera vai pēdu pietūkums. Jebkuri individuāli jautājumi vai bažas par iespējamiem sirds išēmiskās slimības simptomiem ir jāapspriež ar ārstu vai citu medicīnas speciālistu.
Dažos gadījumos sirds išēmiskās slimības simptomi var parādīties neregulāri, nevis katru dienu, bieži vien sniedzot pacientam maldīgu drošības sajūtu, ka stāvoklis var nebūt tik nopietns kā patiesībā. Var būt viegla vai mērena spiediena sajūta krūtīs vai var rasties elpas trūkums, īpaši pēc slodzes. Ja šie simptomi nav sastopami katru dienu, pacientam bieži ir viegli izvairīties no šo parādību nopietnas uztveres.
Sāpes krūtīs un elpas trūkums, kas saistītas ar šāda veida sirds slimībām, dažkārt var izjust kā grēmas vai gremošanas traucējumus, bieži vien aizkavējot precīzu diagnozi. Dažos gadījumos diskomforts var izplatīties uz rokām vai muguru. Daudzos gadījumos simptomi izzūd paši pēc dažām minūtēm vai tos var atvieglot atpūta. Sirds išēmiskās slimības simptomi parasti attīstās lēni mēnešu vai gadu laikā, taču var rasties arī pēkšņi simptomi, kas bieži norāda uz neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ir svarīgi atzīmēt, ka daži simptomi, kas saistīti ar šo sirds slimību, var liecināt par dzīvībai bīstamu ārkārtas situāciju. Daži simptomi, kuriem nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība, ir pēkšņas vai stipras sāpes krūtīs, īpaši krūškurvja kreisajā pusē, vai sāpes kaklā vai žokļa zonā. Sāpes, kas izstaro plecu, var liecināt par dzīvībai bīstamām komplikācijām, īpaši sievietēm. Slikta dūša ar vai bez vemšanas, īpaši, ja tā ir kopā ar citiem simptomiem, nekavējoties jāziņo ārstam.
Sirds išēmiskās slimības simptomus var ārstēt dažādos veidos. Recepšu medikamenti bieži vien ir veiksmīgi simptomu kontrolē, lai gan dažreiz ir nepieciešamas invazīvākas ārstēšanas metodes. Implantējamās ierīces, piemēram, elektrokardiostimulators vai defibrilators, daudziem pacientiem var nodrošināt atbilstošu simptomu mazināšanu. Smagākajos gadījumos, kad sirds mazspēja sasniedz kritisko līmeni, sirds transplantācija var būt vienīgā uzticamā pieejamā ārstēšanas metode.