Lielbritānijas vēlēšanu nodoklis, kas tika ieviests, lai palīdzētu finansēt vietējās pašvaldības, tika saukts par “Kopienas nodevu”, lai piesaistītu nodokļu maksātājus ap tā it kā pašu kapitālu. Tika teikts, ka galvenais nodokļa ieguvums ir tas, ka tas ļāva visiem pieaugušajiem vienlīdzīgi sadalīt savu pašvaldību finansēšanas slogu. Teorētiski šādi vienādi nodokļi samazina nodokļus un izdevumus kopumā. Tomēr Lielbritānijas gadījumā aptauju nodoklis netika ierobežots, kā rezultātā palielinājās kopējais nodokļu apjoms un krasi tika pārcelta nodokļu sloga no bagātajiem uz nabadzīgajiem.
Premjerministre Mārgareta Tečere un Konservatīvās partijas valdība ieviesa vēlēšanu nodokli visā Apvienotajā Karalistē 1989. un 1990. gadā. Nodokļa ieviešana radīja vairākas problēmas. Iepriekšējais nodoklis tika iekasēts no mājokļa vērtības, savukārt vēlēšanu nodoklis tika iekasēts, pamatojoties uz mājā dzīvojošo pieaugušo skaitu. Šī iemesla dēļ pieaugušie, kas dzīvo īrējamos īpašumos, bieži izvairījās no nodokļu maksāšanas, un valdībām bija grūti sekot līdzi, kurš ir samaksājis. Vietās ar ļoti mobilu iedzīvotāju tas radīja pārmērīgu dokumentu kārtošanu un naudas trūkumu.
Reaģējot uz nodokļa ieviešanu, notika vairāki protesti. Kopā šie protesti tika uzskatīti par AK Poll Tax Riots. Lielākie no nemieriem notika 31. gada 1990. martā Londonas Trafalgāra laukumā. Valdības aģentūras nosodīja anarhistus par sacelšanos, un tika vainota arī Sociālistiskā strādnieku partija.
Tiek uzskatīts, ka nemieri ir lielā mērā veicinājuši Tečeres politisko bojāeju. Konstrukcijas, kas aizstāj vecās likmes nodokli, kas bija īpašuma nodoklis, ar vēlēšanu nodokli, kas bija vienots nodoklis, bija galvenā sastāvdaļa Konservatīvās partijas prasībās ieņemt vadību 1980. gadu beigās. Tomēr Tečere turpināja aizstāvēt nodokli pat tad, kad sabiedrības opozīcija pret to kļuva neapšaubāmi spēcīga. Nekārtību dēļ tika mainītas arī policijas procedūras, kas noteiktas masu pulcēšanās gadījumiem. Demonstrantu prāvu laikā tika atklāta informācija, kas liecina, ka policija pret vairākiem protestētājiem rīkojusies ar pārmērīgu spēku.
Londonas dumpis izraisīja katastrofālas izmaiņas valdībā un valdības aģentūrās, kā arī palīdzēja izbeigt vēlēšanu nodokli. Tečeres pēctecis Džons Majors atcēla nodokli, kad viņš stājās amatā 1990. gada novembrī. 1993. gadā nodoklis tika aizstāts ar domes nodokli, kas palīdzēja daļu nodokļu sloga novirzīt no nabadzīgajiem. Vienotie nodokļi citās Eiropas valstīs, piemēram, Islandē, kopš tā laika ir bijuši veiksmīgāki nekā Lielbritānijas vēlēšanu nodoklis.