Kas ir patēriņa nodoklis?

PVN ir netiešs nodoklis, kas jau iekļauts preces cenā. Katrā darījumu ķēdes posmā uzņēmums aprēķina nodokli par saviem pārdevumiem un atskaita priekšnodokli par iepirkumiem, tāpēc budžetā nonāk tikai starpība, kas atbilst attiecīgajā posmā radītajai pievienotajai vērtībai. Ekonomiski visu nodokli sedz gala patērētājs, bet administratīvi to iekasē uzņēmumi. Sistēma Eiropas Savienībā ir saskaņota ar direktīvu, tāpēc pamatprincipi visās dalībvalstīs ir vienādi, kaut arī likmes atšķiras. Latvijā ir pamatlikme, vairākas samazinātās likmes atsevišķām preču un pakalpojumu grupām, kā arī darījumi ar nulles likmi, piemēram, preču eksports. Aktuālās likmes nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likums, un tās skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Akcīzes nodoklis darbojas citādi: to piemēro konkrētām preču grupām neatkarīgi no vispārējā patēriņa, un likme parasti ir noteikta summa par mērvienību, piemēram, par 1 000 litriem degvielas vai par tīrā spirta daudzumu. Ar akcīzi apliek degvielu, alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos šķidrumus, dabasgāzi un bezalkoholiskos dzērienus. Mērķis ir divējāds: stabili budžeta ieņēmumi un tādu preču patēriņa ierobežošana, kas rada izmaksas sabiedrībai, piemēram, veselības aprūpē. Eiropas Savienībā akcīzes precēm ir saskaņotas minimālās likmes un vienota kontroles sistēma pārvietošanai starp valstīm, kurā katrs sūtījums tiek pieteikts un noslēgts elektroniski.

Patēriņa nodokļiem ir svarīga sociāla iezīme: tie ir regresīvi. Cilvēks ar mazākiem ienākumiem patēriņam iztērē gandrīz visu, ko nopelna, tāpēc proporcionāli no ienākumiem samaksā vairāk nekā turīgs cilvēks, kurš daļu ienākumu uzkrāj. Šo trūkumu valstis mēģina mīkstināt ar samazinātām likmēm pirmās nepieciešamības precēm un ar mērķētiem pabalstiem. No otras puses, patēriņa nodokļus ir vieglāk administrēt, tie mazāk ietekmē lēmumu strādāt, un tāpēc ekonomikā regulāri atgriežas diskusija par darbaspēka nodokļu samazināšanu uz patēriņa nodokļu rēķina.

Latvijas pircējam noder viens praktisks nošķīrums. Eiropā cenā norādītajā summā PVN jau ir iekļauts, un patērētājam paredzētajā cenu zīmē ir jābūt redzamai galīgajai cenai, kuras norādīšanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Amerikas Savienotajās Valstīs izmantoto tirdzniecības nodokli turpretī pieskaita pie kases, tāpēc čeka summa pārsniedz plauktā redzamo cenu. Tāpat jāatceras, ka ne visi nodokļi, kas skar patēriņu, ir patēriņa nodokļi šaurā nozīmē: dabas resursu nodoklis un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis darbojas pēc citas loģikas, kaut arī to ietekme galu galā parādās cenās.

Ikdienā noder trīs vienkāršas darbības. Pirmkārt, pārliecinies, vai darījumu partneris tiešām ir reģistrēts PVN maksātājs: to bez maksas var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē, bet citas dalībvalsts numuru var pārbaudīt Eiropas Komisijas uzturētajā VIES sistēmā. Otrkārt, saglabā čeku vai rēķinu: bez pienācīgi noformēta nodokļa rēķina uzņēmums priekšnodokli atskaitīt nevar, bet privātpersonai čeks ir galvenais pierādījums garantijas vai atteikuma tiesību izmantošanai. Treškārt, nepieņem, ka cenas izmaiņa pēc likmes maiņas vienmēr būs tieši tāda pati kā pašas likmes izmaiņa. Ja darbība saistīta ar akcīzes precēm, ar pārrobežu tirdzniecību vai ar dažādu likmju piemērošanu vienam pasūtījumam, ir lētāk laikus samaksāt grāmatvedim vai nodokļu konsultantam nekā vēlāk maksāt nokavējuma naudu.