Noteikums pret mūžīgiem termiņiem ir Anglijas parasto tiesību iezīme, kas nosaka, ka tad, kad tiek radītas īpašumtiesības uz īpašumu, noteiktā laika periodā ir jāiegūst pilnas īpašumtiesības. Pirms tās pieņemšanas 1600. gados angļu zemes īpašnieki savos testamentos bieži novēlēja sava īpašuma izmantošanu saviem mantiniekiem, kuri pēc tam atstāja īpašuma lietošanu saviem mantiniekiem. Tas turpinātos paaudzēm, nenododot īsto īpašumu, lai īpašumu nekad nevarētu sadalīt vai pārdot. Šo nemitīgo īpašuma sasaistīšanu un kontroli ilgu laiku pēc īpašnieka nāves dažreiz sauc par “mirušās rokas” vai “mortmain” kontroli. Tāpat kā citi mortmain statūti, noteikums pret mūžīgiem termiņiem ierobežo šo praksi, daļēji tāpēc, ka tā tiecas koncentrēt bagātību nelielā ģimeņu grupā, un daļēji tāpēc, ka tas var novērst zemes izmantošanu, kas atbilst ģimenes interesēm. ģimene.
Laika periods, kas aplūkots noteikumā pret mūžīgiem laikiem, vēsturiski ir 21 gads, un tas sākas pēc “pēdējās identificējamās personas, kas dzīvoja procentu radīšanas brīdī”, nāves. Tādējādi zemes īpašnieks, nepārkāpjot noteikumu, var atstāt laulātā īpašuma lietošanā, pilnībā pārejot uz viņu bērniem pēc viņas nāves vai, sasniedzot 21 gada vecumu. Tomēr noteikums kļūst ļoti sarežģīts, ņemot vērā visas iespējamās iespējamās situācijas. Šajā pašā piemērā pilnu īpašumtiesību piešķiršana bērniem, sasniedzot 35 gadu vecumu, pārkāptu noteikumu, ja atraitne nomirtu, pirms bērni sasnieguši 14 gadu vecumu.
Amerikas Savienotajās Valstīs noteikums pret mūžīgiem ierobežojumiem nav vienādi ievērots visos 50 štatos. Četras valstis to ir atcēlušas pavisam, savukārt dažas citas valstis ievēro “pagaidiet un paskatīsimies” pieeju – tas ir, kad ir sasniegts statūtos noteiktais termiņš, ja pilns īpašumtiesības ir nodotas jaunam īpašniekam, tad lieta. tiek uzskatīts par nokārtotu; pretējā gadījumā procentu piešķiršana tiek anulēta un īpašumtiesības pāriet saskaņā ar attiecīgajiem statūtiem. Iemesls šai nogaidīšanas pieejai, ko sauc arī par “cy-pres doktrīnu”, ir mēģināt pēc iespējas ciešāk sekot piešķīrēja nodomam.
Iemesls, kādēļ noteikums tika atcelts Aļaskā, Aidaho, Ņūdžersijā un Dienviddakotā, bija tas, ka 1986. gada Nodokļu likumā tika izveidotas nodokļu priekšrocības, kas labvēlīgas pastāvēšanai. Vienotos statūtos noteiktos noteikumus pret mūžīgiem gadījumiem ir pieņēmuši 28 citi štati. Šis noteikums apstiprina tās negarantētās intereses, kas faktiski tiek piešķirtas 90 gadu laikā pēc to izveidošanas, pat ja tās netiktu piešķirtas sākotnējā noteikumā norādītajā 21 gadā.