Tas notika jau sen tālu, tālu galaktikā, taču, pateicoties mūsdienu radioteleskopiem un zinātnieku mērķtiecīgajam darbam, mums tagad ir reģistrēts lielākais sprādziens, kāds zināms Visumā kopš Lielā sprādziena.
Milzīgais sprādziens, ko, pēc pētnieku domām, izraisīja supermasīva melnā cauruma emisija, notika vismaz pirms 240 miljoniem gadu galaktiku superkopas, kas pazīstams kā Ophiuchus, centrā, kas atrodas aptuveni 390 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes.
Lai gan nav iespējams sniegt viegli saprotamu kvantitatīvu sprādziena lieluma pārskatu, vadošā pētniece Dr. Simona Džacintuči no ASV Jūras spēku pētniecības laboratorijas teica, ka to simboliski varētu salīdzināt ar Senthelēnas kalna izvirdumu 1980. gadā. “Atšķirība ir tāda, ka jūs varētu ievietot 15 Piena Ceļa galaktikas pēc kārtas krāterī, ko šis izvirdums ietriecās klastera karstajā gāzē,” viņa teica.
Patiesībā sprādziens, kas izstaroja piecas reizes vairāk enerģijas nekā iepriekšējais lielākā kosmosa sprādziena rekordists, sākotnēji tika noraidīts tā neparastā izmēra dēļ. Pēc četru radioteleskopu izmantošanas un rezultātu salīdzināšanas patiesība kļuva skaidra. “Radio dati iekļaujas rentgena staros kā roka cimdā,” sacīja doktors Maksims Markevičs no NASA Godāras kosmosa lidojumu centra. “Šis ir klinčers, kas mums saka, ka šeit noticis nepieredzēta mēroga izvirdums.”
Trīs melno caurumu veidi:
Opiuchus sprādzienu izraisīja supermasīvs melnais caurums, kas tiek klasificēts kā vismaz miljons reižu masīvāks par mūsu sauli.
Zvaigžņu melnie caurumi ir visizplatītākie — tiek uzskatīts, ka Piena Ceļa galaktikā ir daudz, un tie var sasniegt pat 20 reizes lielākus par Sauli.
Mazākie melnie caurumi ir zināmi kā pirmatnējie melnie caurumi, lai gan to esamība joprojām ir hipotētiska. Tiek uzskatīts, ka pirmatnējo melno caurumu izmēri var būt no niecīgas saspraudes masas daļas līdz pat tūkstošiem reižu lielākai par saules masu.