Čaumalas izklausās pēc okeāna, jo gliemežvāku izliektā forma pastiprina apkārtējo troksni jeb fona troksni, kas parasti ir pārāk kluss, lai to varētu dzirdēt. Tas notiek tāpēc, ka gaiss atlec čaulā un rada skaņu, kuras augstums mainās atkarībā no korpusa izmēra. Mazs gliemežvāks var radīt augstāku toņu, vairāk okeānam līdzīgu skaņu nekā lielāki gliemežvāki, jo gaiss atlec apkārt ātrāk. Turot glāzi vai veidojot muti “O” formā un ātri piesitot vaigam vai rīklei, tiks radīts tāds pats skaņas efekts kā apvalks, jo tas liek gaisam vibrēt šaurā vietā.
Vairāk par skaņu:
Iepriekšējā teorija par jūras gliemežvāku, kas izklausījās pēc okeāna, bija tāda, ka tie patiesībā bija asinsvadi, kas atbalsojās no auss iekšpuses.
Skaņas ātrums ir aptuveni 1130 pēdas (344 m) sekundē.
Cilvēks nedzird tik labi zem ūdens, jo zemūdens dzirde balstās uz vibrācijām no galvaskausa, kas ir par aptuveni 40% mazāk efektīva nekā skaņu dzirdēšana ar iekšējo ausi.