Kolorādo tiek saukts par Simtgades štatu, jo tas kļuva par štatu 1876. gadā, tajā pašā gadā, kad Amerikas Savienotās Valstis rīkoja simtgades svinības, lai pieminētu 100 gadus kopš Neatkarības deklarācijas parakstīšanas. Kolorādo bija 38. štats un vienīgais štats, kas tika uzņemts arodbiedrībā 1876. gadā. Valsts statusa iegūšana nav viegla lieta, un Kolorādo vadītāji ilgu laiku bija strādājuši, lai sagatavotu savu petīciju, un faktiski tie vienu reizi iepriekš tika noraidīti. Uzņemšanas laiks lika tā laika vadītājiem Kolorādo saukt par simtgades štatu. Nosaukums ir populārs pārējā valstī, un mūsdienu likumdevēji ir nobalsojuši par to, lai tas mūsdienās kļūtu par Kolorādo “oficiālo” segvārdu. Lielākajai daļai štatu, ieskaitot Kolorādo, dažādās vietās un dažādās cilvēku grupās ir daudz dažādu segvārdu. Vairumā gadījumu štatos ir tikai viens segvārds, par kuru ir balsojis likumdevējs, un to var izmantot oficiālajos dokumentos. Kolorādo “Centennial” ir šis gods.
Pāreja no teritorijas uz valsti
Kolorādo teritoriju 1861. gadā izveidoja ASV Kongress. Tās nosaukums cēlies no Kolorādo Rio — Kolorādo upes, ko nosauca šī reģiona spāņu pētnieki. Spāņu valodā vārds kolorādo nozīmē “sarkana krāsa”, un tas, iespējams, tika lietots, atsaucoties uz sarkano augsni un akmeņu veidojumiem, kas sastopami lielākajā daļā štata.
Kolorādo valstiskuma laiks
1. gada 1876. augustā, sešpadsmit gadus pēc teritorijas izveidošanas, Kolorādo štats tika uzņemts Savienībā un kļuva par 38. štatu. Tajā gadā ASV svinēja 100. gadadienu kopš Neatkarības deklarācijas parakstīšanas, kas notika 1776. gada jūlijā. Starp tajā gadā notikušajiem pasākumiem bija Simtgades izstāde, kas notika Filadelfijā, Pensilvānijas štatā un bija pirmā pasaules izstāde. notiks ASV Kā togad atzina vienīgais štats — vienīgais no 1867. līdz 1889. gadam — Kolorādo ātri vien vietējie iedzīvotāji un svešinieki sāka saukt par Simtgades štatu.
Tomēr Kolorādo gandrīz noteikti nesauktu par simtgades štatu, ja tas būtu pieņemts kā štats pirmajā mēģinājumā. ASV Kongress pieņēma likumu, kas būtu ļāvis Kolorādo valstij piešķirt valstiskumu 1865. gadā, 11 gadus pirms ASV simtgades, taču toreizējais prezidents Endrjū Džonsons uzlika veto šim likumam. Džonsonu 1869. gadā nomainīja Uliss S. Grānts, un 1870. gadā Grānts sāka iestāties par Kolorādo uzņemšanu štatā. 3. gada 1875. martā ASV Kongress atkārtoti atļāva Kolorādo kļūt par štatu, un Grants 230. gadā parakstīja Proklamāciju 1876 — Kolorādo uzņemšanu Savienībā.
“Oficiālā” segvārda nozīme
Lielākajai daļai ASV štatu ir vairāki nosaukumi un deskriptori; vairumam ir, piemēram, valsts koks, valsts zieds un valsts dzīvnieks. Daži no tiem ir formāli, bet daži nav. Vairumā gadījumu galvenā atšķirība starp formālu un neoficiālu vai oficiālu un neoficiālu apzīmējumu ir valsts kongresa akts. Galvenais iemesls, kāpēc “Centennial” ir Kolorādo oficiālais segvārds, ir tas, ka Kolorādo likumdevējs to ir pasludinājis par tādu. To lieto oficiālajos valsts dokumentos, un tā ir arī frāze, kas tiek lietota tādās lietās kā dažas numura zīmes un piemiņas Kolorādo kvartāls, ko plaši izmanto mūsdienu ASV valūtā.
Citi izplatīti segvārdi
Kopš pirmās iestāšanās savienībā Kolorādo ir pazīstama ar daudziem dažādiem nosaukumiem. Viens no visizplatītākajiem segvārdiem, piemēram, ir “Krāsains Kolorādo” — nosaukums, ko štata valdība agrāk izmantoja izkārtnēs, tūrisma informācijā un citos reklāmas materiālos. Kolorādo bagātīgās derīgo izrakteņu atradnes ir radījušas alternatīvus segvārdus “Sudraba valsts” un “Svina valsts”, un tās lielā augstuma dēļ to sauc par Augstāko štatu. Tas pat ir saukts par Buffalo Plains štatu, jo tur kādreiz klaiņoja bizoni.